Zivju garša mutē un gudrību pilna galva jeb Jūrmalnieku meistarklases (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Kā labāk pagatavot zivju virumu, kā tīrīt un sagatavot zivis cepšanai un kūpināšanai – to jūras velšu cienītājiem piekrastnieki mēdz rādīt un stāstīt dažādās meistarklasēs. Kā būs šogad? To lūkosim Vidzemes un Kurzemes jūrmalā.

Ar gardu muti Kurzemes krastā

Zvejniecības kultūrvēsturē neatņemama ir kulinārā mantojuma izzināšana. Pagājušā gada nogalē, tieši Patriotu nedēļā, lai popularizētu zivsaimniecībā iesaistīto uzņēmumu produkciju, kas pieejama no Lapmežciema līdz Bērzciemam, interesentus sasniedza jauns virtuālais katalogs “Piekrastes gardumi jūsu galdam”.

Tā kā jau ierastais ikvasaras pasākums “Atbrauc ciemos pie zvejniekiem!”, kas Senās uguns nakts ietvaros parasti notika augusta pēdējā sestdienā, pandēmijas dēļ izpalika, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Tukuma birojs nolēma radīt virtuālu iespēju iepazīt jūras gardumus un to ražotājus. Biroja vadītāja Jana Tramdaha uzsver: “Patērētājs aizvien nezina, kur īsti piekrastē rodama zivju produkcija, tādēļ nolēmām šo informāciju apkopot un padarīt pieejamu ikvienam.”

Viņa aicina doties nelielā virtuālā ceļojumā pie zivju produkcijas ražotājiem, tos iepazīt un degustēt daudzveidīgos izstrādājumus.

Sāksim ar Lapmežciemu, kur “Ķiršlejās” saimnieko enerģiskā Alla Bečere. Individuālais komersants “Reinis B” piedāvā kūpinātas zivis ar vārdu, piemēram, “Lucis Fricis”, “Reņģes Matildes”. Visjaunākais piedāvājumā ir ķilavas “Karlīne” garšvielu maisījumā un ceptas reņģes “Miervalži” tomātu mērcē ar dārzeņiem. Te vienmēr gaidīti arī tūristi, lai viņus iepazīstinātu ar gardumu tapšanas procesu.

Par atraktīvajiem zvejnieku sētas “Dieniņas” saimniekiem Ivetu un Oskaru Celkartiem Bērzciemā jau esam rakstījuši. Protams, būt klāt saimnieces vadītajā kultūrvēsturiskajā ceļojumā laikā ar gardām zivju pusdienām ir īsta bauda. Oskars ir zvejnieks jau vismaz piektajā paaudzē, un te nu jāteic: kamēr jūrā ies Oskari, Latvijas zvejniecībai ir nākotne.

SIA “Bērzciems” ir Latvijā vecākais un tradīcijām bagātākais zivju pārstrādes uzņēmums. Kopš 1920. gada te top slavenās “Rīgas ķilavas”, brētliņu filejas eļļā ar garšvielām, bet nu tirgū ienākušas arī brētliņu filejas zviedru gaumē. Uzņēmuma vadītājs Uģis Krauklis ir pārliecināts, ka tieši viņu brētliņas garšvielu sālījumā izceļas ar savu īpašo un unikālo garšu, kādas neesot nevienam citam ķilavu ražotājam.

Ja vēlaties baudīt pašu zvejotus un kūpinātus lucīšus, jādodas uz zvejnieku saimniecību “Lucītis” Engurē. Saimnieki Andis un Iveta Andersoni, Eva un Juris Andersoni-Sivkaļi mājas apstākļos kūpina arī butes, reņģes, karpas, skumbrijas, kā arī lašus un zušus. Bezgala gards ir laša šašliks un firmas īpašajā marinādē marinēta siļķe gabaliņos.

Nēģu cepšanā specializējusies SIA “Tilaudi” Ragaciemā, kur uzņēmuma īpašnieks Edvīns Pildiņš piedāvā arī pavisam jaunu produkciju – foreļu ikrus un zuti želejā.

Braucot cauri Engurei, nevar nepamanīt kafejnīcu ar visai pretenciozu nosaukumu – “Būda”. Saimniece Ingūna Zikmane laipni aicina baudīt vienkāršus un garšīgus zivju ēdienus, taču nepārspētas ir ceptās un marinētās reņģītes, ko te piedāvā kā pirmēdienu, jo receptēs tiek izmantotas tikai senas un pārbaudītas vērtības.

“Kalnpuru zivis” Ragaciemā aicina uz gardu maltīti mājīgā atmosfērā. Tā notiek pagalmā vai pie jūras Ragaciema sedumā. Te top arī pusfabrikāti – zivju pildījums pelmeņiem vai ravioli.

Vai esat baudījuši karsti kūpinātus kalmāru taustekļus? To mūs aicina izmēģināt SIA “Mauriņi-S” saimnieki – Silu un Ņukšu ģimene. Karsti kūpinātās zivis te top 2–3 stundās, auksti kūpinātās 8–12 stundās. Lai iegūtu teicamu produkta kvalitāti, izskatu un garšu, kūpināšanā tiek izmantota baltalkšņa šķelda.

Turpinājums sekos.