Endziņš: Pēc iespējas vairāk produktīvu eksportējošu uzņēmumu ēnu ekonomiku mazinās dabiskā ceļā

Vienlaikus viņš apgalvoja, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir būtisks šķērslis šādu produktīvu un eksportējošu uzņēmumu piesaistē un izveidē. 

Atsaucoties uz LTRK un auditorkompānijas "EY" datiem, Endziņš norādīja, ka Latvijā darba devējam katrs eiro no darba ņēmēja neto mēneša algas izmaksā 1,77 eiro, savukārt Lietuvā tie ir 1,68 eiro, bet Igaunijā - 1,73 eiro. 

"Tie it kā daži centi, pārrēķinot uz kopējo darbinieku skaitu un mēnešu skaitu gadā, uzņēmējiem rezultējas vairākos simtos tūkstošu eiro, kas ir būtiski. Latvija krīt ārā konkurētspējas ziņā uz pārējo Baltijas valstu fona," teica Endziņš. 

Viņš arī minēja LTRK "Futurum indeksa" datus, saskaņā ar kuriem 2020.gada oktobrī Latvijas nodokļu likmes kā sliktas vērtēja 65% uzņēmēju, 2021.gada novembrī - 67%, bet 2022.gada aprīlī - 71%. 

Tāpat kā būtisku Latvijas nodokļu sistēmas trūkumu Endziņš minēja sīkuzņēmēju nodokļu režīma neesamību. Endziņš atgādināja, ka pēdējo 12 gadu laikā vienīgais būtiskais ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājums notika 2012.gadā, kad tā samazinājās līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 38% 2010.gadā. 

Endziņš skaidroja, ka tas notika periodā, kad tika ieviesti dažādi atvieglotie nodokļu režīmi, un "daudzi tad vispār sāka kaut ko maksāt". Viņa ieskatā, kamēr nebūs sīkajam biznesam viegli piemērojama un administrējama nodokļu režīma, nekādas būtiskas izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā nav gaidāmas.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 1,1 procentpunktu līdz 26,6% no IKP, pirmdien pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis par 2,7 procentpunktiem - līdz 23,1% no IKP, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis par 2,5 procentpunktiem - līdz 19% no IKP.

Naudas izteiksmē kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā pārsniedz 2,7 miljardus eiro.