Menu
 

Valsts kontrole: Pērn finansējuma piešķiršanā Covid-19 krīzes pārvarēšanai trūkumi saskatīti tikai atsevišķos gadījumos

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Pērn finansējuma piešķiršanā Covid-19 krīzes pārvarēšanai trūkumi saskatīti tikai atsevišķos gadījumos, liecina Valsts kontroles (VK) sagatavotās finanšu revīzijas par valsts iestāžu pārskatu sagatavošanas pareizību.

Revīziju darba rezultātā revidējamās vienības izdevumus pārskatīja un tos atmaksāja valsts budžetā. VK pārbaudes veica par kopumā 1,64 miljardiem eiro, kas ir 85% no faktiski izlietotā finansējuma.

VK 2021.gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizības revīzijās Covid-19 atbalsta piešķīrumus vērtēja horizontāli visos resoros. Piemēram, Finanšu ministrijā (FM) pārbaudes veiktas par 731 miljoniem eiro (no kopumā piešķirtajiem 850 miljoniem eiro), Labklājības ministrijā (LM) - 399 miljoniem eiro (no 404 milj. eiro), Veselības ministrijā (VM) - 365 miljoniem eiro (no 586 miljoniem eiro). Šie ir resori, kas kopumā saņēmuši vislielāko krīzes finansējumu.

VK pārbaudīto krīzes finansējumu vērtēja arī pa atbalsta veidiem, un 2021.gadā no šī finansējuma 54% novirzīti tautsaimniecības atbalstam, piemēram, atbalstam par dīkstāvi, ieguldījumiem valsts kapitālsabiedrībās, izdevumiem nekustamajiem īpašumiem, IT risinājumiem. 32% novirzīti iedzīvotāju atbalstam, tostarp vienreizējie pabalstiem, piemaksām sabiedriskā sektora darbiniekiem. Savukārt 14% - epidemioloģiskās situācijas risināšanai, tai skaitā Covid-19 testēšanas jaudas palielināšanai, vakcīnu, aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.

Kā VM trūkumus finansējuma izlietošanā VK revīzijā norādījusi 23,5 miljonu eiro piešķīrumu gultām, medicīniskajām iekārtām un papildaprīkojumam izlieto atbilstoši mērķim. Izlases veidā pārbudītas 17 slimnīcu gultu izveides un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādes izmaksas. VK guva pārliecību, ka par līdzekļiem konkrēto finansējumu iegādātas Ministru kabineta apstiprinātajos sarakstos norādītās medicīniskās iekārtas un aprīkojums.

VK padomes locekle Maija Āboliņa norāda, ka pašas gultas ir mazāk vērtīgas nekā iekārtas, ar ko tās aprīkotas, īpaši intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamā aprīkojuma tehniskās prasības atšķiras katrā slimnīcā. Papildus minams, ka gultu izveidei tika izmantoti arī esošie krājumi, piepērkot tikai nepieciešamās komponentes. Tādēļ nav iespējams noteikt gultas vidējo cenu. Kopumā "gultu plāni" ir pat pārpildīti, uz gada beigām nodrošinot 1661 gultu plānoto 1644 gultu vietā.

VM finanšu pārskata revīzijā norādīts, ka pastāv nevienlīdzīga pieeja finansējuma piešķiršanai slimnīcām Rīgā un reģionos. Proti, papildu finansējums slimnīcām piešķirts pēc atšķirīgiem principiem - Rīgas lielajām slimnīcām, kas ir VM kapitālsabiedrības, finansējums tika ieguldīts pamatkapitālā un līdz ar to bija pieejams pirms iekārtu un aprīkojuma iegādēm, savukārt reģionu slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējums tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tikai pēc iekārtu un aprīkojuma iegādēm.

Āboliņa skaidro, ka teorētiski viss ir pareizi, bet praksē reģionālās slimnīcas ar VM ziņu ir laikus darījušas visu iespējamo, lai celtu savu ārstēšanas kapacitāti, sarakstos apstiprinātās iekārtas un aprīkojums faktiski ir iegādāts, bet līdz pat šī gada 23.martam vairākas reģionu slimnīcas vēl arvien nav saņēmušas paredzēto kompensāciju par atsevišķiem izdevumiem, ko slimnīcas veica par saviem līdzekļiem. Šis piemērs ilustrē, kā krīzes situācijā sadarbības un koordinētas rīcības trūkuma dēļ pazūd valsts pārvaldes darbības orientācija uz nepieciešamo rezultātu.

LM resorā izdarīts secinājums par nevienlīdzīgām piemaksām aprūpes personālam sociālās aprūpes centros (SAC). Revīzijā konstatētas nepilnības, aprēķinot piemaksas personām, kas iesaistītas ar Covid-19 inficētu personu un to kontaktpersonu aprūpē valsts un pašvaldību finansētajos SAC, - līdz 2021.gada oktobrim piemaksas neaprēķināja atbilstoši likumiem un LM izstrādātajām vadlīnijām, kā rezultātā nodarbinātie tās nesaņēma tādā apmērā, kādā bija piešķirts finansējums.

VK par to LM informēja 2021.gada rudenī, un attiecīgi pēc LM aicinājuma valsts SAC un daļa pārējo sociālo pakalpojumu sniedzēju veica pārrēķinu un kompensēja darbiniekiem neizmaksāto starpību. Piemēram, trīs valsts SAC, kuri piemaksas nebija aprēķinājuši pareizi, darbiniekiem kompensēja neizmaksāto starpību 150 436 eiro apmērā.

Savukārt lielākajā daļā pašvaldību SAC darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā, nekā to paredz likumi un vadlīnijas, kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme - jo, veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksa tika izmaksāta mazākā apmērā nekā valsts SAC un LM līgumorganizācijās nodarbinātajiem.

Pie līdzīgiem secinājumiem VK nonākusi, veicot pārbaudes arī par to, vai 2021.gadā piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz mēnešalgu palielināšanu valsts SAC nodarbinātajiem, izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. Proti, mēnešalgas palielinātas tikai tiem darbiniekiem, kuri tieši iesaistīti sociālās aprūpes un rehabilitācijas procesā, kā arī darbiniekiem, kuru mēnešalgas bija jāpalielina saistībā ar izmaiņām valstī noteiktajā minimālajā mēneša darba algā. Savukārt daļai atbalsta un administratīvā personāla, kā arī daļai ārstniecības personāla mēnešalgas nav palielinātas plānotajā apmērā.

Āboliņa uzvser, ka šī ir paradoksāla situācija, jo cilvēkresursu trūkums SAC ir ilgstoša, sistēmiska problēma, arī atalgojuma dēļ, taču pieejamais finansējums situācijas risināšanai apzināti netiek izmantots.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) resorā piemaksu izmaksa par darbu Covid-19 pandēmijas laikā pedagogiem, atbalsta personālam un auklēm par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei - 7,061 miljons eiro - un individuālo konsultāciju apmaksai - 4,087 miljoni eiro - kopumā atbilst normatīvajiem aktiem.

Starp atsevišķām nepilnībām VK min atšķirīgas pieejas, piešķirot vienreizējo 300 eiro atbalstu. Lai gan IZM to plānoja, ņemot vērā katram pedagogam individuāli noteikto slodzi, vairākas izglītības iestādes to nav ņēmušas vērā. Kopumā neatbilstoši piešķirtas piemaksas aptuveni 35 355 eiro apmērā. Lai turpmāk nodrošinātu vienotu pieeju, VK aicina skaidrāk noteikt naudas sadalījuma nosacījumus Ministru kabineta rīkojumos un IZM pilnveidot komunikāciju ar finansējuma saņēmējiem.

Saistībā ar Ekonomikas ministrijas (EM) finanšu izlietojumu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai pērnajā gadā, VK norāda, ka pandēmijas sākumā atbalstu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai novirzīja tūrisma un eksportējošo nozaru komersantiem, savukārt pēc "otrā viļņa" - tirdzniecības centriem un sporta centriem. VK vērtējumā līdzšinējais atbalsta finansējums izmaksāts pamatoti, tomēr atbalsta sniegšana turpinās arī 2022.gadā.

Kopumā izmaksātais finansējums tirdzniecības centriem ir 7,864 miljoni eiro, kas ir 39% no pieejamajiem 20 miljoniem eiro. Nozīmīgākais VK secinājums ir, ka sākotnējās aplēses par nepieciešamo finansējumu 2021.gadā vai potenciālo tirdzniecības centru īpašnieku interesi un to spēju kvalificēties atbalstam nav bijušas precīzas. 2021.gadā atbalsts sniegts 20 tirdzniecības centriem, un vidējais atbalsta apmērs vienam tirdzniecības centram - 393 000 eiro.

Attiecībā uz sporta centriem - 2021.gadā atbalsts sniegts 74 sporta centriem, no kopējā pieejamā finansējuma astoņu miljonu eiro apmērā faktiski izmaksājot 6,4 miljonus eiro jeb 80%.

Zemkopības ministrija (ZM) saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu, seku mazināšanu un novēršanu pērn izlietoja 24,9 miljonus eiro. Pārbaudēs secināts, ka finansējums izmaksāts atbilstoši tiesību aktiem, turklāt ministrija ņēmusi vērā 2020.gada revīzijā sniegtos ieteikumus, tai skaitā atbalsta likmi noteica atbilstoši situācijai.

Pagājušajā gadā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbalstam izmaksāja 681,7 miljonus eiro, tai skaitā 513,1 miljonu eiro - uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, 135,9 miljonus eiro - par dīkstāvi un 32,7 miljonus - algu subsīdijai.

VK nav konstatējusi būtiskas neatbilstības pamatojumā par pieprasītā finansējuma apjomu un atbalsta piešķiršanā, bet attiecībā uz atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izceļami divi fakti. Pirmkārt, laikā, kad šo atbalstu varēja saņemt visu nozaru uzņēmumi, pastāv risks, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija tieši saistīts ar Covid-19 izplatību valstī. Otrkārt, atsevišķos gadījumos netika piemērota konsekventa pieeja uzņēmumu vērtēšanas procesā - nosakot uzņēmuma saistīto personu loku un veicot "grūtībās nonākuša uzņēmuma" statusa pārbaudi, bet šīs VK konstatētās nepilnības neietekmē lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Kopumā finanšu revīzijās par 2021.gada pārskatu sagatavošanas pareizību atsevišķos gadījumos dažādos resoros konstatēts, ka Covid-19 krīzes finansējums neatbilstoši novirzīts ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem mērķiem vai - ka ir iespēja pārskatīt faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru. Revīziju darba rezultātā revidējamās vienības izdevumus pārskatīja un tos atmaksāja valsts budžetā.

Finanšu revīziju rezultāti ir nosūtīti Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam.

VK, atzīmē ka saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros Valsts kontrole turpina situācijas izpēti, apkopojot informāciju par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ko sniedza FM, EM, ZM un KM programmu ietvaros. Publiskošana plānota šī gada jūlijā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.