Pētījums: Ceturtdaļa Baltijas iedzīvotāju visu dzīvi labprāt dzīvotu vienā sev piederošā mājoklī Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
Baltijas iedzīvotājiem ir svarīgi dzīvot savā īpašumā, un ceturtā daļa savas dzīves laikā mājokli labprāt nemainītu. Kā liecina “Luminor” bankas veiktā iedzīvotāju aptauja, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji izvēlētos iespējami mazāk mainīt dzīvesvietas, kamēr Igaunijas aptaujātie ir elastīgāki attiecībā uz mājokļa maiņu, par aptaujas rezultātiem informē bankas pārstāvji.
Vairāk nekā 80% baltiešu uzskata, ka viņiem ir svarīgi dzīvot savā īpašumā, īpaši Igaunijas iedzīvotājiem, kas šādu atbildi snieguši 86% gadījumu. Palielinoties aptaujāto vecumam, dzīve savā mājoklī tiek vērtēta augstāk. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem Latvijas aptaujātiem dzīve savā īpašumā šķiet mazāk būtiska nekā kaimiņvalstīs: kamēr Latvijā jaunieši dzīvi savā mājoklī kā būtisku norādījuši vien 59% gadījumu, Igaunijā – 68%, Lietuvā – 70%.
“Plānojot sava pirmā mājokļa iegādi, iedzīvotājiem nereti pietrūkst zināšanu, lai pieņemtu pārdomātu un finansiāli izdevīgu lēmumu par īpašuma iegādi, piemēram, tiek sapņots par privātmāju, taču var izrādīties, ka tam nepietiek līdzekļu. Arī mūsu veiktā aptauja liecina, ka daļa iedzīvotāju domā, ka pirmais mājoklis jāiegādājas visai dzīvei, tajā pašā laikā aptuveni desmitdaļa aptaujāto atzīst, ka diemžēl šobrīd sava īpašuma iegādi nevar finansiāli atļauties. Visvairāk šādu cilvēku ir Latvijā gados jaunu iedzīvotāju vidū, kur šādu atbildi sniegusi trešdaļa aptaujāto. Palielinoties vecumam, ienākumu un visbiežāk arī uzkrājumu apjomam, krasi samazinās to aptaujāto skaits, kas savu mājokli nevar atļauties,” stāsta “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Gandrīz puse Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju visu dzīvi dzīvotu vienā īpašumā vai dzīvesvietu nomainītu tikai vienu reizi, kamēr Igaunijā šādu atbildi sniegusi mazāk nekā trešdaļa aptaujāto. Igaunijas iedzīvotāji biežāk nekā Latvijas un Lietuvas valstspiederīgie ir gatavi mainīt dzīvesvietu divas, trīs vai neskaitāmi daudz reižu, ja rodas tāda nepieciešamība. Biežāku dzīvesvietas maiņu atbalsta nedaudz vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kamēr Igaunijā – puse, stāsta bankas pārstāvji.
“Dzīvesvietas maiņa var radīt dažādas neērtības, kas saistītas ar pārcelšanos, kā arī, iespējams, skolas maiņu bērniem vai garāku ceļu līdz darba vietai, taču tā var nest arī daudz pozitīvu pārmaiņu – svaigāku gaisu, ja pārceļas uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, vai vairāk izglītības un darba iespēju, ja izvēlas dzīvi pilsētā. Svarīgākais pirms lēmuma pieņemšanas par dzīvesvietas maiņu definēt savas vēlmes un vajadzības, kā arī finansiālās iespējas un mēģināt atrast īpašumu, kas visvairāk tām atbilst. [..] Noteikti ir situācijas, kad dzīvesvietas maiņa var nest arī finansiālus ieguvumus, piemēram, situācijās, ja bērni uzsākuši patstāvīgu dzīvi un esošā dzīvesvieta kļuvusi pārāk plaša,” norāda K.Sausais.
Kā liecina aptauja, biežāku dzīvesvietas maiņu atbalsta Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotāji, kamēr laukos dzīvojošie labprātāk izvēlas nemainīt mājokli.
“Luminor” bankas aptauja veikta 2022.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvia”, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem, vēsta bankas pārstāvji.