Menu
 

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā ceturksnī - 7,1% no IKP

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā ceturksnī bija 575,4 miljonu eiro apmērā, kas ir 7,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš norādīja, ka līdz ar straujo iekšzemes pieprasījuma attīstību 2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas starptautiskā tirdzniecība aktivizējās, īpaši pieaugot importa vērtībai. Savukārt, eksporta vērtībai neaugot, bet saglabājoties rekordlīmenī, ārējās tirdzniecības deficīts palielinājās. 

Viņš arī atzīmēja, ka martā karadarbības un sankciju ietekmē pastiprinājās pieprasījums pēc importētajām izejvielām, valstij un uzņēmumiem nodrošinoties ar energoresursu un izejmateriālu rezervēm. Tajā pašā laikā iezīmējās atteikšanās no Krievijas piegādātājiem, rūkot sankcijām pakļauto preču grupu importam.

"Atspoguļojot alternatīvu energoresursu piegādātāju meklējumus, importa kāpumu pirmajā ceturksnī būtiski palielināja dabasgāzes iepirkums no Lietuvas valsts gāzes rezervju papildināšanai. Cenu kāpuma un stratēģisko papildu dabasgāzes iepirkumu rezultātā preču importa vērtības kāpumā dominēja minerālprodukti, būtiski lielāki izdevumi nekā iepriekšējā ceturksnī bija par ķīmiskās rūpniecības ražojumu un plastmasas izstrādājumu importu," minēja Kalniņš.

Pēc viņa paustā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, importa vērtības gada pieauguma temps palielinājās gandrīz visās galvenajās preču grupās. 

Tāpat Kalniņš norādīja, ka, spriežot pēc joprojām augstas parasto metālu importa vērtības un piegādātājvalstu loka paplašināšanās, jau martā Latvijas uzņēmumi spēja atrast jaunus piegādātājus un aizstāt importa kritumu no sankcijām pakļautās Krievijas. Papildus importu kāpināja Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot, strauji augot izdevumiem par braucieniem uz ārvalstīm, kas pirmajā ceturksnī pirmo reizi pārsniedza 2019.gada atbilstošā perioda līmeni.

Savukārt preču eksporta vērtība, pēc Kalniņš minētā, saglabājās līdzīga kā iepriekšējā ceturksnī arvien turpinot palielināties ieņēmumiem no koksnes izstrādājumu eksporta, tajā pašā laikā mehānismu, elektroierīču un metālu eksporta vērtība neaizsniedzās līdz augstajam 2021.gada ceturtā ceturkšņa līmenim.

Pakalpojumu eksports turpināja augt arī galvenokārt pateicoties ienākumiem no braucienu pakalpojumiem, tajā pašā laikā mazaktīvāks periods būvniecībai bremzēja eksporta ieņēmumus pirmajā ceturksnī, piebilda Kalniņš.

"Pateicoties būtiski lielākai aktivitātei gan preču gan pakalpojumu importā, bet eksportam sezonāli piebremzējot tirdzniecības bilancē izveidojās deficīts. Sākotnējo ienākumu konta deficīts sasniedza tam pēdējā laikā raksturīgos 3% no IKP, arvien augot ārvalstu investoru peļņai. Līdz ar to 2022.gada pirmajā ceturksnī tekošā konta bilancē izveidojās deficīts 7,1% no IKP apmērā," skaidroja Kalniņš.

2022.gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes sasniedza 4% no IKP. Investīcijas visvairāk pieauga tirdzniecības, enerģētikas, apstrādes rūpniecības un nekustamo īpašumu nozarēs. Papildus ārvalstu tiešo investīciju plūsmām finanšu kontā pirmajā ceturksnī lielākās plūsmas bija saistītas ar centrālās bankas monetārajām operācijām un monetāro finanšu iestāžu starpvalstu darījumiem.

2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts bija 130,9 miljonu eiro apmērā, kas bija 1,9% no IKP.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.