Menu
 

Ko par pārtiku spriež Eiropā? Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Jūnija sākumā Eiropas Parlamentā Strasbūrā norisinājās Latvijas reģionālo mediju seminārs "Būtiskākais Eiropas Parlamenta dienaskārtībā", kura laikā bija iespēja tikties ar eiroparlamentāriešiem, kas ievēlēti no Latvijas, tostarp – ar Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā varēja uzzināt to, kā Krievijas agresija Ukrainā ietekmējusi Eiropas drošības politiku, kā arī uzdot jautājumus, kā pašreizējie procesi ietekmēs Latvijas lauksaimniekus. Kā norādīja Valdis Dombrovskis, Eiropas ekonomikas procesus, neapšaubāmi, ir ietekmējusi ne tikai nesen pārdzīvotā Covid-19 pandēmija, bet arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tādēļ gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija strādā pie šo problēmu likvidēšanas.

Novirzīti līdzekļi speciālam ES fondam, ļaus izmantot atmatā atstātās platības

Kā zināms, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme pārtikas produktiem nav ieviesta tikai Dānijā, Bulgārijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulgārija atšķirībā no minētajām valstīm Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ uz noteiktu laiku ir ieviesusi samazinātu PVN likmi zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai. Tāpat, lai mazumtirdzniecībā samazinātu pārtikas produktu cenu kāpumu un pieaugošās inflācijas ietekmi, Polija uz laiku, no šā gada 1. februāra līdz 31. jūlijam, ir samazinājusi PVN likmi pārtikas pamatproduktiem līdz 0%. Arī Horvātija no šā gada 1. aprīļa ir samazinājusi PVN likmi līdz 5% tiem pārtikas produktiem, kam pirms tam tika piemērota PVN samazinātā likme 13%.

"Rīgas Apriņķa Avīze" Valdi Dombrovski iztaujāja par to, ko konkrēti dara un ko plāno darīt Eiropas Komisija, lai samazinātu draudošo globālo pārtikas krīzi. Kā skaidroja eirokomisārs, jau pirms vairākiem mēnešiem Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumiem, kā palīdzēt risināt pārtikas pieejamības problēmas. "Pirmais secinājums: Eiropas Savienībai kopumā nedraud pārtikas pieejamības problēmas, jo savienība ir pašpietiekama attiecībā uz galvenajiem pārtikas produktiem. Jautājums vairāk ir par strauji pieaugošajām pārtikas cenām. Lai risinātu šo problēmu, esam ievērojami palielinājuši līdzekļus Eiropas Savienības fondam vismazāk aizsargāto personu atbalstam; līdzekļi no šī fonda paredzēti arī pārtikas paku iegādei. Tāpat mēs piedāvājām zināmas atkāpes no Eiropas Savienības vides prasībām, piemēram, attiecībā uz tām platībām, kam jābūt atmatā, ļaujot palielināt lauksaimniecības zemju platības, kas šogad paredzētas, lai kāpinātu lauksaimniecības produkcijas ražošanu, tādējādi zināmā mērā kompensējot to iztrūkumu, ko rada karš Ukrainā."

Viens no iespējamajiem risinājumiem, pēc Dombrovska teiktā, ir obligātās biodegvielas piejaukuma komponentes mazināšana vai noņemšana. "Zinu, ka pašlaik Latvijā arī par šo jautājumu tiek aktīvi diskutēts, lai saražoto lauksaimniecības produkciju izmantotu pārtikai, nevis degvielai." [Jāpiebilst, ka Latvijā šis Eiropas Komisijas priekšlikums izraisījis lielas diskusijas politiķu un degvielas tirgotāju vidē, – red.]

"Protams, mēs nācām klajā ar iniciatīvām, kādā veidā palīdzēt arī attīstības valstīm, jo vislielākās problēmas ar pārtikas pieejamību varētu būt gaidāmas tieši tur. Diemžēl nesen Krievija sabombardēja un nodedzināja vienu no lielākajām graudu glabātavām Ukrainā, un tas skaidri parāda, ka Krievija apzināti cenšas izraisīt pārtikas krīzi, to izmantojot kā šantāžas instrumentu, lai panāktu sankciju atcelšanu." Tāpēc, kā piebilst Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar iniciatīvām, kā attīstības valstīm pārvarēt pārtikas krīzi, un tas bija viens no tematiem arī Pasaules Tirdzniecības konferencē.

Lūgts paust savu viedokli par PVN samazināšanu pārtikai (ņemot vērā to, ka Latvija ir viena no četrām Eiropas Savienības valstīm, kur tika nobalsots pret šo priekšlikumu), Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir katras dalībvalsts lēmums, PVN direktīva pieļauj šāda lēmuma pieņemšanu. "Dažādas valstis izvēlas dažādus risinājumus, un skaidrs, ka PVN samazināšana ir "horizontāls" risinājums, un mums ir jāvērtē, cik lielā mērā tas nonāk līdz patērētājam, vai tas nonāk tirgotāja un ražotāja bilancē. Jebkurā gadījumā, katrā valstī tā ir konkrēta izšķiršanās – vai iet uz mērķētu atbalstu mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām, vai arī iet uz šo "horizontālo" risinājumu."

Atkāpes no "zaļināšanas" attieksies uz vasarāju sēju; Eiropas Komisija uzraudzīs atkāpju izmantošanu

Zināms, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tā radītajām sekām pasaules pārtikas apgādē Eiropas Komisija pēc dalībvalstu lūguma ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, kas paredz iespēju dalībvalstīm 2022. gadā īstenot atkāpes no "zaļināšanas" maksājuma nosacījumu piemērošanas ar mērķi palielināt pārtikas un lopbarības ražošanas potenciālu, savukārt Latvijas Zemkopības ministrija ir pieņēmusi lēmumu Latvijā piemērot visas īstenošanas lēmumā paredzētās atkāpes. Taujāts, vai Eiropas Komisija ir plānojusi noteikt vēl kādas atkāpes no "zaļināšanas" lauksaimniecības jomā, ņemot vērā iespējamo pārtikas nepietiekamību pasaulē, Valdis Dombrovskis paskaidroja, ka atkāpes attieksies uz vasarāju sēju, kas parasti notiek aprīlī: "Tātad varēs audzēt graudaugus, piemēram, kukurūzu un miežus, proteīnaugus, piemēram, lauka pupas, zirņus, un eļļas augu sēklas, piemēram, saulespuķu sēklas, taču joprojām ir grūti novērtēt precīzu šo noteikumu ietekmi, jo tā būs atkarīga no pasākumiem un augu izvēles."

Valdis Dombrovskis arī norāda, ka dažas papuves nevar sistemātiski izmantot augsnes kvalitātes dēļ, tādēļ tās var arī vienkārši izmantot ganīšanai vai zāles audzēšanai. "Pašlaik galvenais mērķis ir apvienot mūsu vides un pārtikas produktivitātes mērķus. Piešķirtā atkāpe ir pagaidu, tikai šim gadam, un ierobežota, jo tā attiecas tikai uz noteiktiem ekoloģiski nozīmīgu teritoriju veidiem un ļauj lauksaimniekiem reģistrēt papuvi ražošanas vajadzībām. Pārējās apzaļumošanas prasības joprojām ir spēkā. Eiropas Komisija uzraudzīs to, kā dalībvalstis izmanto šo atkāpi. Komisija ir aicinājusi dalībvalstis izmantot savus stratēģiskos Kopējās lauksaimniecības politikas plānus, lai atbalstītu Eiropas Savienības lauksaimniecības prakses noturību un ilgtspējību, piemēram, paplašinot agroekoloģiskās prakses un precīzās lauksaimniecības izmantošanu, samazinot atkarību no sintētiskā mēslojuma un no lopbarības importa, izmantojot ilgtspējīgas metodes, lopkopības sistēmas un proteīnaugu audzēšanas veicināšanu." 

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzīst, ka Luksemburgā ir panākta vienošanās par atvieglojumu piemērošanu lauksaimnieciskajai ražošanai Eiropas Savienības līmenī arī 2023. gadā. Piedaloties Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā, kurā ministri sprieda par aktuālo situāciju lauksaimniecības tirgū, kas izveidojusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un globālo pārtikas nodrošinājumu, ministrs atzina, ka vairākkārt ir ierosināts arī 2023. gadā paredzēt noteiktas atkāpes no Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz vidi un klimatu, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo platību. Pēc atkārtotiem aicinājumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis esot apliecinājis, ka Eiropas Komisija ir uzklausījusi dalībvalstu prasības un sagatavos attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.

"Vērtējot Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražošanu, Latvija jau vairākkārt ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz to, ka savienības līmenī ir jādomā par tālākiem risinājumiem, kā palielināt lauksaimniecībā izmantojamo platību. Tas ir būtiski, lai ne tikai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku par saprātīgu cenu, bet arī lai lauksaimnieki saņemtu normālus ienākumus. Tāpēc atzinīgi vērtējam lauksaimniecības komisāra pausto gatavību sagatavot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu," atzīmē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Ja netiks veiktas izmaiņas esošajā regulējumā, 2023. gadā ievērojama lauksaimniecības platība būs pilnībā jāvelta vides un klimata situācijas uzlabošanai un to nedrīkstēs izmantot lauksaimniecībā. Tas savukārt samazinās pārtikas un lopbarības ražošanas potenciālu Eiropas Savienībā.

Padomes sanāksmes laikā Eiropas Komisija iepazīstināja dalībvalstis arī ar ziņojumu par Eiropas Savienības veselības un vides standartu piemērošanu importētajai lauksaimniecības un pārtikas produkcijai. Latvija atbalsta vienlīdzīgu prasību piemērošanu no trešajām valstīm ievestajām lauksaimniecības un pārtikas precēm. Tas nepieciešams, lai Eiropas Savienības valstu ražotāji būtu vienlīdzīgā situācijā ar trešo valstu ražotājiem, kas līdz šim uz Eiropu varējuši eksportēt pārtikas un lauksaimniecības preces ar zemākiem standartiem, tādējādi nostādot ražotājus Eiropā nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Stratēģija "No lauku sētas – līdz galdam"

Ņemot vērā Zemkopības ministrijas nostāju, ka ir jāpārskata ceļš, kādā tiek sasniegti Eiropas Zaļā kursa izvirzītie mērķi, bet nav jāpārskata paši mērķi, "Rīgas Apriņķa Avīze" vēlējās noskaidrot, vai Eiropas Komisija varētu pārskatīt ceļu un veidu, kā Eiropas Savienība virzīsies uz Zaļā kursa noteiktajiem mērķiem, vai varbūt tiek domāts par mērķu pārskatīšanu. Komentējot šo jautājumu, Valdis Dombrovskis skaidroja, ka ir steidzami jāuzlabo Eiropas Savienības pārtikas sistēmas noturība ilgtermiņā, tādēļ Eiropas Komisija ir stingri apņēmusies ievērot zaļo pāreju un stratēģiju «no lauku sētas līdz galdam» un nav domāts to pārskatīt. «Mūsu pārtikas sistēmu noturība un ilgtspējība pašreizējā situācijā ir vēl svarīgāka, nekā tas bijis iepriekš. Stratēģija sastāv no bezprecedenta iniciatīvu apkopojuma, lai nodrošinātu taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu, kas to nodrošinās arī nākotnē. Papildus būtiskajām iniciatīvām mērķi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ir svarīgāki rādītāji par darba virzienu, jo bezdarbības izmaksas vienkārši ir pārāk augstas.»

Kūdras ieguves nozari nelikvidēs; jāstrādā pie emisiju samazināšanas

Komentējot Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē izteikto Vācijas ierosinājumu veidot stratēģiju kūdras izmantošanas samazināšanai dārzkopībā [atgādināsim, ka no kūdras substrāta Latvijā un citviet ir atkarīgas dārzkopības un mežsaimniecības nozares, kuru pārstāvji norāda, ka līdzvērtīgas alternatīvas kūdrai patlaban nav, – red.), Valdis Dombrovskis pauda, ka Eiropas Komisija jau iepriekš ir skaidri norādījusi: šādu plānu [likvidēt kūdras nozari Latvijā, – red.] Eiropas Komisijai nav, un tās sūtītajā vēstulē Latvijas Kūdras asociācijai un Zemkopības ministrijai drīzāk norādīts uz to, vai kūdras ieguves nozares modernizācijas pasākumi kvalificējas Taisnīgās pārkārtošanās fonda līdzekļiem. "Taču varu apstiprināt, ka tāda plāna [iznīcināt nozari, – red.] nav, un to Eiropas Komisija ir apstiprinājusi. Taču ir skaidrs, ka nozarei ir pietiekami lielas emisijas un ir jāstrādā pie to samazināšanas. Turklāt Latvijā kūdras ieguves emisijām ir pietiekami liels procents no kopējām emisijām, tā ka šie jautājumi tiešām būtu jārisina."

Tiešmaksājumi Baltijas valstīs pieaug

Lietuvu Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisijā jau otro sasaukumu pārstāv Broņislavs Rops. Komentējot Eiropas nodrošināšanu ar pārtiku pašreizējos apstākļos, viņš uzsver, ka šī problēma aizvien ir aktuāla, jo "mēs visi gribam paēst labi, bieži un daudz. Un to mums ļauj darīt Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika, kas jūnija sākumā svinēja 60. gadadienu. Mēs esam izdarījuši lielu darbu, lai lauksaimniecības atbalsta programma nākamajam periodam, līdz 2027. gadam, saņemtu ne mazāku finansējumu kā līdz šim. To principā mums izdevās izdarīt, taču attiecībā uz dažām valstīm tā tika nedaudz samazināta, savukārt Latvijai, Igaunijai un Lietuvai tā tika palielināta. Tāpēc tika veikti daudzi soļi, lai šīs izmaksas, tiešmaksājumus par platību, Eiropas valstu starpā nolīdzinātu. Īsti līdz galam mums tas neizdevās, taču Lauksaimniecības un lauku attīstības komisijas vadītājs Janušs Vojcehovskis ir apsolījis, ka aiznākamajā periodā – no 2028. līdz 2034. gadam – šīs izmaksas sasniegs vidējo Eiropas līmeni." Tiesa, kā atgādina Lietuvas pārstāvis, laikā, kad Latvija un Lietuva iestājās Eiropas Savienībā, tika solīts, ka 2012. gadā šie maksājumi tiks izlīdzināti. "Ir pagājuši desmit gadi, un tikai tagad pamazām sasniedzam Eiropas līmeni."

Vēl Broņislavs Rops atgādina, ka pašreizējā Eiropas Savienības lauksaimniecības programmā nav Zaļā kursa, ir tikai viena izmaiņa, kas attiecas uz «zaļināšanu», proti, tagad katra Eiropas Savienības valsts ir tiesīga pieņemt sev piemērotākās "zaļināšanas" shēmas. "Bija vienošanās veco lauksaimniecības programmu pagarināt līdz 2022. gadam, un pašlaik pēc tās arī dzīvojam – tā sacīt, vecā programma, jaunā nauda. Savukārt jaunā programma stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdzekļi nemainīsies, un, kā jau teicu, līdz 2027. gadam Lietuva un Latvija pakāpeniski saņems līdz 85% tiešmaksājumu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm."

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.