Menu
 

Saeimas komisija galīgajam lasījumam nodod grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam nodevusi skatīšanai Saeimā grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz oficiāla statusa noteikšanu energokopienām.

Pēc diskusijām starp iesaistītajām pusēm komisijas deputāti vienojās noteikt, ka grozījumos noteiktās izmaiņas attiecībā uz "neto norēķinu sistēmu", kas paredz, ka aktīvais lietotājs varēs sev elektroenerģiju ražot vienā savā īpašumā un izmantot citā, kas dos iespēju attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudz plašāk, stātos spēkā no 1.oktobra. Pret šādu spēkā stāšanās datumu sākotnēji iebilda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, kas norādīja, ka nepieciešams ilgāks laiks Ministru kabineta noteikumu tapšanai, kas būtu pakļauti minētajiem likumiem.

Neto uzskaites sistēma paredz, ka tiek uzskaitīts no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas neto patēriņš. Veidojoties pārpalikumam, tas tiek nodots tīklā un tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros, lai to patērētu tajā pašā sistēmas pieslēgumā, kur tas saražots.

Neto norēķinu sistēmas gadījumā tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums, bet arī noteikta elektroenerģijas vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību. Elektroenerģijas vērtību nosaka tirgotājs. Elektroenerģijas pārpalikums tiek aprēķināts naudas vienībās, un tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā.

Tikmēr grozījumu punkti, kas attiecas uz kopīgošanu, kas nozīmē aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošanu citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem, stātos spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Kopumā tiek paredzēts, ka energokopienu statusa noteikšana palīdzēs kopīgi ražot atjaunojamo enerģiju, kuru arī tās ražotājiem būs iespēja kopīgi tērēt. Papildus tam plānots arī gatavot īpašas atbalsta programmas tieši energokopienām, lai veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā, tādējādi kāpinot valsts enerģētisko neatkarību.

Otrdien komisijas deputāti atbalstīja vairākus Saeimas Juridiskā biroja un EM iesniegtos grozījumos, no kuriem daļa paredzēja tehniskas izmaiņas likumprojektos. Tāpat atbalstīta arī ideja, ka energokopienas patlaban vēl nevarēs pati kļūt par sadales sistēmas operatoru. Šāda norma noteikta ar mērķi "neatgriezties pie vecās sistēmas ar mazdārziņiem", kad sadales sistēmas netika uzturētas atbilstošā tehniskā kārtībā un pēc tam šīs sistēmas tika mēģinātas nodot AS "Sadales tīkls" pilnvarās. Tomēr, ja izveidosies energokopienas ar pietiekami lielu jaudu, netiek izslēgts, ka pie šī jautājuma skatīšanas varētu atgriezties.

Tāpat komisijas deputāti apstiprināja, ka energokopiena pati regulē, cik par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksā katrs no tās dalībniekiem, maksu nosako atkarībā no saražotā elektrības apjoma apjoma. Vienlaikus spēkā paliek prasība par pilna sadales tarifa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksu.

Energokopiena ietver plaša spektra iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt aktīvāku iedzīvotāju iesaisti enerģijas ražošanā, kopīgošanā, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā un citām aktivitātēm. Tāpat tās ietver dažādas tehnoloģijas, organizāciju veidus un sabiedrības līdzdalības pakāpes un formas.

Piemēram, tās var būt fiziskas personas, biedrības vai nodibinājumi, pašvaldības, pašvaldību institūcijas, mazie vai vidējie komersanti. Lai gan Latvijā pagaidām nav tipisku energokopienu piemēru, vairākās daudzdzīvokļu ēkās līdz ar renovāciju ir uzstādītas atjaunojamo energoresursu iekārtas kolektīvajam pašpatēriņam, kā arī dažādu projektu ietvaros tiek veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmumos, mājsaimniecībās un pašvaldībās, kas nākotnē var tikt paplašināta, izmantojot energokopienas statusu un iespējas.

Enerģētikas likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka patlaban Latvijā nepastāv īpašs regulējums energokopienām. Vietējām kopienām ir būtiska loma sociālai ekonomiskai un ekonomiskai transformācijai Eiropā. Energokopienām izmanto dažādus nosaukumus un tās attiecas uz plaša spektra iniciatīvām, kas ietver dažādas tehnoloģijas, organizācijas veidus un sabiedrības līdzdalības pakāpes un formas. Energokopienu piemēri Eiropā ir saistīti ar ekociematiem, daudzdzīvokļu mājām, sociālajām atbalsta organizācijām, kooperatīviem, pārejas iniciatīvām, neformālam asociācijām, skolām un vietējām pašvaldībām.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.