Banku analītiķi: Latvijā inflācija augustā varētu būt nedaudz piebremzējusies
- Autors: LETA
Ilustrācija - pixabay.com
Latvijā inflācija šogad augustā varētu būt nedaudz piebremzējusies, gada laikā uzrādot pieaugumu par 20,5-21%, prognozēja banku analītiķi.
Tostarp "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA prognozēja, ka 2022.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas varētu būt saglabājušās nemainīgas vai arī samazinājušās par 0,1%, inflācijai gada laikā nepārsniedzot 21%.
Viņa norādīja, ka patēriņa cenu izmaiņas augustā salīdzinājumā ar jūliju, visdrīzāk, ietekmēja straujāks degvielas cenu kritums. Cenu samazinājums varētu būt fiksēts arī tirgū ienākušajiem jaunās ražas dārzeņiem. Vienlaikus galvenais inflācijas virzītājspēks saglabājās ar mājokli saistītās cenas. Šīs kategorijas cenu kāpumu veicina augstākas enerģijas cenas.
Komare piebilda, ka šogad 15.augustā stājās spēkā jaunie AS "Rīgas siltums" tarifi, kas ir par 15% lielāki nekā iepriekš. Lai gan apkures sezona vēl nav sākusies, tarifa izmaiņas jau ietekmē inflāciju.
Tāpat "Swedbank" ekonomiste atzīmēja, ka kopējo cenu līmeni uz augšu virza arī elektrības cenu kāpums. Augustā "NordPool" biržā tika reģistrēti cenu rekordi, tādējādi vidējā elektrības cena augustā sasniedza 468 eiro par megavatstundu, kas ir gandrīz 5,4 reizes vairāk nekā pirms gada. Šīs pārmaiņas gan rēķinos, gan inflācijā atspoguļosies pakāpeniski.
"Kaut gan gada laikā cenu pieaugums būs nedaudz mazāks kā iepriekš gaidīts un, visticamāk, nepārsniegs 21%, tomēr inflācijas pīķis vēl var būt priekšā. Rudens un ziemas mēnešos tiks celti komunālo pakalpojumu tarifi. Piemēram, "Rīgas siltums" jau ir paziņojis par būtiski augstāku siltumapgādes tarifu ieviešanu oktobrī," sacīja Komare.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu patēriņa cenas varētu būt augušas par 20,5%.
"Inflācija augustā varētu būt nedaudz piebremzējusies," sacīja Gašpuitis, skaidrojot, ka primāri inflācijas sabremzēšanos varētu būt ietekmējuši sezonālie faktori, piemēram, cenu kritums pārtikai, apģērbiem un apaviem. Tāpat arī samazinājās degvielas cenas.
"Tomēr kopumā inflācijas spiediens vēl nav atslābis un augstākais inflācijas punkts, visticamāk, vēl tikai priekšā," pauda Gašpuitis.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā paziņos ceturtdien, 8.septembrī.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieauga par 10,8%.