Menu
 

EM: Eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā

  • Autors:  LETA
Foto - Ekonomikas ministrija Foto - Ekonomikas ministrija

Prognozējams, ka arī tālāko eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ieteicams pārorientēt piegāžu iespējas un meklēt jaunus preču noieta tirgus, uzsver EM pārstāvji. Tāpat eksportētāju konkurētspēju negatīvi ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 20,1%. Preču importa vērtība jūlijā gada griezumā pieauga nedaudz straujāk - par 28,1%. Tirdzniecības deficīts jūlijā bija 16,7%.

Jūlijā gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt vairumā pamatgrupu. EM pārstāvji norāda, ka lielāku eksporta vērtības pieauguma daļu nodrošināja minerālo produktu eksports. Strauji auga arī piena un piena produktu, sauszemes transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu un farmācijas produktu eksporta vērtība. Vienlaikus EM pārstāvji atzīmē, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu.

Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē pārsvarā cenu samazinājuma dēļ bija dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu vērtības samazinājumam. Tāpat samazinājās arī eļļas augu sēklu un mēslojumu eksports.

Jūlijā straujāk nekā kopējais preču eksports gada griezumā pieauga eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm - par 27,4%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie un piena produkti), Zviedriju (koksne), Igauniju (minerālie produkti, elektroiekārtas), Vāciju (minerālie produkti, transportlīdzekļi), Dāniju (dzīvnieku un augu tauki, dzelzs un tērauda izstrādājumi) Itāliju (koksne, piena izstrādājumi) un Spāniju (lopbarība, dārzeņi).

Mērenāk pieauga eksports uz NVS valstīm - par 7,5%. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Uzbekistānu (farmācijas produkti) un Kazahstānu (dzērieni).

Eksporta pieaugums jūlijā bija vērojams arī uz pārējām valstīm - par 5,8%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Ukrainu (minerālie produkti), Saūda Arābiju (graudaugi) un Ķīnu (optiskās ierīces). Savukārt, daļēji cenu samazinājuma dēļ, saruka eksporta vērtība uz Lielbritāniju (koksne) un Turciju (dzelzs un tērauds).

Preču imports, līdzīgi kā eksports, jūlijā gada griezumā pieauga gandrīz visās preču pamatgrupās. Tostarp īpaši strauji palielinājās minerālo produktu importa vērtība.

Kopumā gada septiņos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-jūlija apjomus par 29,9%, bet preču imports šajā laikā bija par 37,3% lielāks nekā pirms gada.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.