Menu
 

Aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju šobrīd nespēj iekrāt naudu finanšu drošības spilvena veidošanai Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

Teju 40% Latvijas iedzīvotāju pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav iespēju iekrāt naudu finanšu drošības spilvena veidošanai, vai arī viņu iekrājumi ir pavisam nelieli jeb robežās zem 200 eiro. Lietuvā un Igaunijā iekrājumus veido biežāk un lielākos apjomos, secināts bankas “Citadele” septembrī veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Drošības spilvena rezervei naudu iekrāt visbiežāk nevar atļauties Latvijā, kur šī situācija ir aktuāla 26% sabiedrības, savukārt Igaunijā un Lietuvā naudu neparedzētu izdevumu segšanai nevar atlikt attiecīgi 25% un 19% iedzīvotāju. Latvijā šādā situācijā visbiežāk atrodas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuras nav precējušās un audzina vienu bērnu. Reģionu kontekstā vismazāk drošības spilvenus veido Latgalē dzīvojošie, savukārt profesiju vidū – pakalpojumu vai tirdzniecības nozarē strādājošie.

Visizplatītākais drošības spilvena uzkrājuma apjoms Latvijā ir līdz 200 eiro, kas pieejams 11% respondentu (Lietuvā 9%, Igaunijā 7%). Līdz 300 eiro drošības spilvenā uzkrājuši 6%, savukārt līdz 500 eiro – 7% Latvijas sabiedrības, liecina aptaujas dati.

Drošības spilvenu vienas mēnešalgas apmērā pratuši iekrāt 9% Latvijā, 8% Lietuvā un 12% Igaunijā, savukārt divas mēnešalgas neparedzētiem gadījumiem glabā 8% Latvijā un Igaunijā, kā arī 9% Lietuvā.

Katrs desmitais Latvijā ir uzkrājis drošības spilvenu trīs līdz četru mēnešalgu apmērā, kamēr Lietuvā un Igaunijā šādā situācijā ir attiecīgi 12% un 11% respondentu.

Izteikti līderi lielo drošības spilvenu veidošanā ir lietuvieši: piecu līdz sešu algu apjoms ikdienā uzkrāts 9% dienvidu kaimiņu, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā (5%) un Igaunijā (6%) strādājošajiem. Drošības spilvens, kas lielāks par sešām mēnešalgām, ir katram sestajam Lietuvas iedzīvotājam (17%), savukārt Latvijā un Igaunijā šādā situācijā ir 9% sabiedrības.

Aptuveni 4% visās Baltijas valstīs atklāj, ka ir spējīgi atlikt naudu uzkrājumu veidošanai, taču dažādu iemeslu dēļ to izvēlas nedarīt. Tāpat vēl 4% Latvijā norāda, ka ir apmierināti ar savu drošības spilvena apjomu un izvēlējušies veikt iemaksas pensiju 3.līmenī, Lietuvā šādu izvēli atbalsta 2%, savukārt Igaunijā – 3% aptaujāto.

"Drošības spilvens ir līdzekļu apjoms, kas var tikt izmantots neparedzētiem gadījumiem un neplānotu izmaksu segšanai. Lielākajai daļai sabiedrības gaidāmajā ziemā būs dārgāki apkures rēķini, turklāt būtiski pieaugušas pārtikas un kopējās patēriņa cenas – šie ir tikai pāris iemesli, kādēļ ikvienam vajadzētu censties uzkrāt," komentējusi “Citadeles” grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe.

“Banku ieteikumos tradicionāli figurē drošības spilvena izveidošana trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā, taču aptaujas dati iezīmē, ka šādā situācijā atrodas tikai 15% Latvijas sabiedrības, kamēr 37% drošības spilvena nav vai arī tas ir tikai pāris simtu eiro apmērā. Kaimiņvalstu iedzīvotāji mums ir soli priekšā ne tikai apjoma ziņā, bet arī tādēļ, ka viņiem ir lielākas algas. Visiem, kam ir iespēja katru mēnesi atlikt, kaut pārdesmit eiro, aicinu to darīt, lai pārskatāmā laika periodā uzkrātu vai papildinātu savu drošības spilvenu. Pēdējo divu gadu notikumi ir pierādījuši, ka tas var izrādīties ļoti noderīgi.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.