Banku analītiķi: Eksporta vērtība turpina augt, pateicoties straujajam cenu kāpumam

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš informē, ka preču eksporta nozaru pievienotās vērtības pieaugums ir uz kādu laiku apstājies, taču eksporta vērtība turpina augt, pateicoties straujajam cenu kāpumam. Situācija strauji mainīsies nākamgad, var pat veidoties otrādi apgriezta aina - ražojošās nozares sāks iziet no recesijas, bet preču eksportu naudas izteiksmē samazinās cenu kritums.

Septembrī eksports bija 2,137 miljardi eiro, tas ir visu laiku lielākais, uzsver Strautiņš. Eksports augstā līmenī ir bijis visu šo gadu, bet septembrī pāri rekorda līnijai to palīdzēja pārvilkt sezonālais graudu eksporta vilnis, kas rudens pirmajā mēnesī sasniedz pilnu spēku. Šogad raža atkal bija laba un graudu cenas ir augstas, līdz ar to eksports gada griezumā auga par 84,8%. Ir cita preču kategorija, kuru augstās pārtikas izejvielu cenas ietekmē labvēlīgi - piena, olu un medus eksports gada laikā audzis par 78%.

Neskatoties uz zāģmateriālu cenu kritumu ļoti liels joprojām ir koksnes produktu eksports, pēc krituma gada griezumā iepriekšējos trīs mēnešos tas atgriezās pie pieauguma (par 5,5%), taču tas var neturpināties ilgi, norāda Strautiņš. Vairākos svarīgos mājokļu tirgos (ASV, Ķīna) samazinās pārdošanas apjoms un būvēšanas sākšana, tieši maza mēroga būvniecībā koksni izmanto īpaši daudz, tāpēc nākamie pāris gadi nozarei būs sarežģīti. Eksporta kopsummu pagaidām labvēlīgi ietekmē augstās enerģijas koksnes cenas.

Enerģijas dārdzība septembrī augstā līmenī turēja minerālproduktu eksporta summu. Strautiņš skaidro, ka Latvija ir elektrības neto importētāja, taču notiek arī eksports un augstās cenas ietekmē summu, inflācija ietekmē arī naftas produktu pārrobežu tirdzniecības atspoguļojumu naudā. Augstās izejvielu cenas, transportēšanas izdevumi un ražošanas jaudu noslodze augšup velk arī ilglietošanas preču cenas, veicinot mašīnbūves produktu eksporta pieaugumu apmēram par piektdaļu gada laikā.

Strauji krājas pierādījumi tam, ka turpmāk inflācija bremzēsies, daudzās preču kategorijās būs cenu kritumi, informē Strautiņš. Naftas, gāzes un elektrības vairumcenas ir atkāpušās no augstākajiem punktiem. Ja nenotiks kas ārkārtējs, enerģijas cenu kritums gada griezumā sāksies nākamā gada rudenī un būs ļoti jūtams 2024.-2026.gadā, prognozē ekonomists.

Tāpat jau strauji stājas nepārtikas patēriņa preču cenu kāpums piegādes ķēdēs. Pēc divu gadu pārtraukuma sākušas samazināties ražotāju cenas Ķīnā. Šīs valsts lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni šī gadsimta pirmajās divās desmitgadēs izšķiroši ietekmēja tendences pasaulē kopumā, atbalstot tā dēvētā Lielā Miera ("Great Moderation") - makroekonomiskās stabilitātes un zemas inflācijas periodu. Ļoti strauji krīt uzņēmēju vērtējumi par komponentu iepirkumu izmaksām. Vairākkārtīgi kopš augstākā punkta pērn ir samazinājušās globālās preču transportēšanas izmaksas.

Kopš pagājušā gada vasaras ekonomikā skaitļu izteiksmē gandrīz viss ir strauji audzis, arī ienākumi, bet vairākumam cilvēku ienākumu kāpums diemžēl ir atpalicis no cenām, norāda Strautiņš. Viņaprāt, pamazām virzāmies uz citu periodu - kad lielie skaitļi jeb makroekonomiskās summas mainās ļoti plūstoši un ne vienmēr uz augšu, bet mājsaimniecību labklājība pēc pārejoša krituma atkal uzlabosies. Iespējams, ka 2024.gadā preču eksports naudas izteiksmē būs mazāks, bet par to varēs nopirkt vairāk importa preču.

Enerģijas cenu kritums mēneša griezumā jau palīdz samazināt preču tirdzniecības deficītu, kas maijā un jūlijā bija ap 650 miljoniem eiro, bet septembrī ir sarucis uz pusi. Strautiņš skaidro, ka uzņēmumiem augstās inflācijas periods ir bijis vienlaikus grūts un sekmīgs - ir bijis viegli celt cenas, pārsvarā arī reālais pieprasījums bijis spēcīgs, bet ir bijis grūti vadīt darbu pasaulē, kur viss tik ļoti mainās, tostarp arī izmaksas. Strautiņa ieskatā, sekos relatīva miera periods, kurā rentabilitāti daudziem negatīvi ietekmēs skaitļu vētras laikos augstu paceltais grūti mazināmo izmaksu līmenis, pirmkārt, darba algas.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka straujo eksporta vērtības pieaugumu turpina virzīt augstākas cenas. Gan eksporta, gan importa cenu kāpums augustā turējās pie 21-22%. Tomēr cenas neaug tik strauji, cik apgrozījums. Tas Buceniecei liek secināt, ka eksportēto un importēto preču fiziskie apjomi vēl ir par kādu desmito daļu lielāki nekā gadu iepriekš.

Gan eksporta, gan importa pusē visbūtiskākais cenu kāpums ir vērojams energoresursiem, skaidro ekonomiste. Tāpēc minerālprodukti, kur ietilpst gan dabasgāze, gan degviela, gan elektroenerģija, ir tā preču grupa, kas ir visvairāk cēlusi gan eksporta (te pārsvarā ir re-eksports), gan jo īpaši importa vērtību. Elektroenerģijas importu papildus cenai veicināja arī vietējās ģenerācijas kritums. Eksporta un importa vērtību septembrī līdztekus minerālproduktiem cēla arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu, kā arī ķīmisko ražojumu ārējā tirdzniecība. 

Eksporta pusē ar lielu plus zīmi Buceniece izceļ graudaugu eksporta vērtības kāpumu. Savukārt eksporta vērtību deldēja kritums dzelzs un tērauda (re)eksportā, ko nelabvēlīgi ietekmē Krievijas izcelsmes metāla izplatītājiem piemērotās sankcijas. Importa kāpumu ierobežoja kritums satiksmes līdzekļu un koksnes produktu importā.

"Izaugsmes bremzēšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums mūsu tirdzniecības partnervalstīs ierobežos tālāko eksporta attīstību. Jau šobrīd aptaujās redzam, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi signalizē par eksporta pasūtījumu atslābumu," pauž Buceniece. 

Pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas aplēsēm globālās tirdzniecības fiziskie apjomi nākamgad augs vien par 1%. Tomēr piesardzīgāku scenāriju prognozes norāda uz nepilnu 3% kritumu. Buceniece skaidro, ka Latvijas eksportētājiem tas nozīmē ārējā pieprasījuma stagnāciju vai kritumu vismaz dažu ceturkšņu garumā. 

Ekonomiste uzsver, ka Latvijas konkurētspēju jau ilgstoši deldē straujais darbaspēka izmaksu kāpums, kas apsteidz ražīguma pieaugumu. Līdz šim gan spēts noturēt eksporta tirgus daļas, tomēr tas var kļūt par lielāku izaicinājumu laikā, kad globālā tirdzniecība un ārējais pieprasījums vārguļo. Turklāt svaru kausus papildus sašķoba arī energoresursu izmaksu atšķirības. Piemēram, elektroenerģijas cena Latvijā ir augstāka nekā daudzviet citur Eiropā.

Gaidāms, ka arī importa kāpums turpmākajos ceturkšņos vājināsies, prognozē Buceniece. Iedzīvotāju pirktspējas kritums un uzņēmumu piesardzība investīcijās nozīmēs, ka arī importa fiziskie apjomi vismaz uz pāris ceturkšņiem savārgs.

Jau ziņots, ka Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 15,416 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 31,9% jeb 3,725 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 19,416 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 36% jeb 5,137 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2022.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 34,83 miljardus eiro, kas ir par 34,1% jeb 8,86 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.