Šmits rosinās izstrādāt likumprojektu par lielo tirdzniecības veikalu darba laika ierobežojumiem

"Šis nav jautājums par to, ka es kaut kā īpaši vērstos pret mūsu mazumtirgotājiem, tāpēc, ka ir pavisam vienkārša situācija. Tirgus ir tik mazs, ka trīs lielie nozares spēlētāji diktē tirgus noteikumus un [..] mazo veikalu praktiski nav," norādīja Šmits.

Komentējot problēmas, kas aktualizējušās saistībā ar piena izcenojumu, Šmits norādīja, ka, viņaprāt, ir datu nesakritības starp tirgotāju sniegto un ministrijas rīcībā esošo informāciju attiecībā uz piena produktu īpatsvaru, uzcenojumu un apjomiem.

Tāpat tikšanās laikā pārrunāts memorands starp ražotājiem un tirgotājiem cenu politikas jautājumos. Ņemot vērā, ka iepriekšējais memorands zaudējis spēku, plānots, ka nozares varētu parakstīt jaunu vienošanos.

Līdztekus Šmits norādīja, ka patlaban budžetā lauksaimnieku tiešajām subsīdijām paredzēti 59 miljoni eiro, kas ir par 11 miljoniem vairāk nekā pērn. Viņš pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā daļa no papildu līdzekļiem varētu tikt novirzīta piena lopkopībai, ja tas būs nepieciešams.

"Vēlreiz vēlos atgādināt, ka zemās cenas mums pat nav trīs nedēļas," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka, ja piena iepirkuma cenā šī būs tikai īstermiņa svārstība, nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem nebūs. Savukārt, ja piena iepirkuma cena zemā līmenī turēsies vairākus mēnešus un tiks būtiski zaudēti piena ražošanas apjomi Latvijā, intervence notiks.

"Neviens nevar pateikt, vai tas ir tikai februāris vai marts. Varbūt jau esam sasnieguši apakšu un tagad kāpjam augšā, jo tādas ziņas arī pienāk," piebilda Šmits.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs aģentūrai LETA sacīja, ka zemnieki netic asociācijas publiskotajai informācijai par piena un piena produktu piecenojuma apjomiem. Neminot atsevišķas tirdzniecības ķēdes, LTA prezidents norādīja, ka veikalu piecenojumu veido aptuveni 10-25% no gala cenas, kas naudas izteiksmē ir mazāk par piemērojamiem nodokļiem.

Viņš uzsvēra, ka tirgotāji nav ieinteresēti izplatīt maldīgu informāciju, jo to iespējams pārbaudīt. Līdztekus Danusēvičs pauda, ka zemniekiem neskaidrību gadījumā būtu jāvēršas pie tirgotājiem ar sev interesējošiem jautājumiem.

"Pat samazinot tirgotājiem piecenojumu, tiešais zemnieks no tā neiegūst. No tā, ka es samazinu piecenojumu, nemazināsies pārstrādātāja piegādes cena," komentēja LTA vadītājs, piebilstot, ka patlaban vaina tiek novelta uz tiem, kas ir vismazāk vainīgi. Viņa ieskatā zemniekiem būtu jāvēršas arī pie piena pārstrādes uzņēmumiem.

Kā vienu no risinājumiem Danusēvičs saredz Eiropas Komisijas (EK) intervenci, kas paredz populārāko piena produktu uzpirkšanu un to nodošanu trūcīgajām valstīm. Tādējādi tiktu pacelta piena iepirkuma cena, kāptu pieprasījums un tirgus atgrieztos tajā pašā situācijā, kāda tā bija pērnā gada decembrī, kad piena iepirkuma cenas bija sasniegušas augstu līmeni.

Taujāts par iespējamo EK intervenci, Šmits minēja, ka patlaban Latvija ir ļoti tālu no šādas nepieciešamības. Turklāt par intervences nepieciešamību būtu jāvienojas lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu, situācijā, kad krīze skar būtisku daļu dalībvalstu. Viņš pauda cerību, ka šādi atbalsta mehānismi un vispārēja Eiropas piena krīze pārskatāmā laikā nedraudēs.

Vienlaikus Danusēvičs pauda, ka tirdzniecības tīkli apņēmušies sekot līdz, lai Latvijā ražotā produkcija tiktu apzīmēta ar valsts karogu, tādējādi patērētāju mudinot iegādāties vietējo ražojumu. Danusēvičs atzīmēja, ka līdzīga prakse notiek sezonālajiem dārzeņiem un citiem produktiem, kurus no tirgvedības viedokļa arī veikali ir ieinteresēti reklamēt kā vietējo produkciju.

Komentējot zemnieku vēlmi fiksēt vienlīdzīgas plauktu platības Latvijas ražotiem produktiem, LTA vadītājs minēja, ka šādu iniciatīvu būtu jāvērtē Konkurences padomei, jo Latvijai, esot Eiropas Savienībā, jānodrošina vienlīdzīgi tirgus apstākļi visā iekšējā tirgū.

Taujāts par iedzīvotāju lojalitāti Latvijā ražotiem piena produktiem, Danusēvičs sacīja, ka šī lojalitāte sarūk, ko galvenokārt ietekmē cenu atšķirības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka veikalu tīkliem nav iespējams noteikt, par kādu cenu līdzvērtīgus produktus izvēlas piegādāt importētāji.

"Jāsaprot, ka tirgotājiem nav jēgas pārdot vietējo produkciju bez peļņas, ja, pārdodot importēto produkciju par tādu pašu cenu, veikals var nopelnīt," piebilda Danusēvičs.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu sniegtā informācija par piena piecenojuma jautājumiem ir tuvu ideālam, tomēr radušās nesakritības starp piena iepirkuma cenu, pārdošanas cenu un to daļu, kas paliek pie ražotāja.

Lai arī pārstrādes uzņēmumi noliedz, ka ietur lielu procentu no gala cenas, situācijas risināšanai "Zemnieku saeima", līdztekus jau esošam cenu monitoringam, neatkarīgai institūcijai veiks pasūtījumu cenu apsekošanai tirdzniecības ķēdēm un ražotājiem. Plānots, ka cenu identifikācijas process varētu tikt pasūtīts šīs nedēļas laikā, bet rezultāti saņemti aptuveni divu nedēļu laikā.

Pēc rezultātu saņemšanas, visas iesaistītās puses tiksies atkārtoti.

Komentējot Latvijas produktu identifikāciju veikalu plauktos, Lazdiņš minēja, ka sarunu gaitā netika minēti konkrēti datumi un laika periodi, taču primāri darbs tiks sākts ar piena produktiem, kam sekos arī citi.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien Šmits tikās ar Latvijas lielāko pārtikas tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem un LTA.

Ceturtdienas rītā Šmits intervijā Latvijas Radio sacīja, ka valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē izvairītos no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums.

"Laikam būs jārīkojas pašai valdībai," teica Šmits, norādot, ka Eiropas Komisija kopš 2013.gada ir devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tostarp gan prasības attiecībā uz līgumu garumu, gan arī attiecībā uz nosacījumiem kā veidojas cena.

Tāpat ministrs pauda, ka negrasās prasīt ārkārtas finansējumu no budžeta, jo cenu "kalniņi" ir faktiski visās nozarēs, tostarp arī meža nozarē un būvniecībā.

"Karš Ukrainā ir radījis nestabilitāti, kas vienā brīdī uzdzina cenas ļoti augstu, bet tagad šīs cenas krīt. Ļoti daudzi ir saražojuši produkciju par ļoti augstu cenu, bet tagad nespēj to realizēt. Tāpēc ir pārprodukcija. Kaut kad šī situācija, protams, iztaisnosies," sacīja Šmits.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai cenu kritums piena nozarē ir mēneša parādība, divu vai trīs.