Ašeradens: Krievijas uzsāktais karš ir tiešā veidā ietekmējis budžeta veidošanu
- Autors: LETA
Foto - Reinis Inkēns, Saeima
Krievijas uzsāktais karš ir radījis jaunu krīzes situāciju, kas tiešā veidā ietekmējusi budžeta veidošanu, šodien debatēs Saeimā par valsts budžeta 2023.gadam likumprojektu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Saeimā šodien konceptuāli jeb pirmajā lasījumā tiek skatīts valdības virzītais likumprojekts "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam".
Ašeradens debatēs norādīja, ka 2023.gada budžets ir tapis Covid-19 pandēmijas norieta un Krievijas agresijas Ukrainā laikā. Budžets arī attiecas uz bezkompromisa atbalstu Ukrainai, tās bēgļiem, uz nepieredzētu energoresursu cenu lēcienu, kā arī uz jaunu ģeopolitisko drošības situāciju.
Latvija atrodas tikai pusotra tūkstoša kilometru attālumā no aktīvās kara frontes līnijas. ''Mēs ik dienu apgūstam jaunu realitāti, redzot to masu medijos, savu iespēju robežās sniedzot nepieciešamo atbalstu kara bēgļiem. Esmu lepns, ka gan valdība, gan Latvijas iedzīvotāji ir vienoti palīdzībā Ukrainai. Latvijas palīdzības apjoms, ja mēs to mērām IKP mērogos, ir viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais,'' pauda Ašeradens.
Finanšu ministrs šodien Saeimā ziņoja par šā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.
Jau ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.