Menu
 

Sabiedriskais transports Pierīgā būs dārgāks Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
  • Komentāri
"Ekspress-Ādaži": "Salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem mūsu šoferiem alga ir viena no lielākajām valstī." "Ekspress-Ādaži": "Salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem mūsu šoferiem alga ir viena no lielākajām valstī." Publicitātes foto

Kad pirms pāris mēnešiem viesojos Ādažu novadā, gide cita starpā teica, ka šeit vērojama interesanta parādība, proti, kamēr citos novados lielākā pasažieru plūsma sabiedriskajā transportā vērojama rīta pusē, šeit esot otrādi – daudzi rīdzinieki steidzot uz darbu Ādažos.

Lai noskaidrotu pasažieru plūsmas tendences un citus ar pasažieru pārvadāšanu saistītos jautājumus, «Rīgas Apriņķa Avīze» sazinājās ar Autotransporta direkciju, kā arī diviem lielākajiem Pierīgas pasažieru pārvadātājiem – SIA "Ekspress-Ādaži" un SIA "Galss buss". Mūsuprāt, tas varētu šķist interesanti tieši tiem Pierīgas iedzīvotājiem, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu. Un, protams, ir interesanti paskatīties, kā situāciju vērtē «priekšniecība», kā – reālie darba veicēji, tas ir, pārvadātāji.

Lielākā plūsma – no rīta un vakarā

Kā skaidro Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Krūmiņa, Rīgas plānošanas reģionā esot vērojams pasažieru skaita pieaugums reģionālajos vietējās nozīmes autobusu maršrutos: "Šā gada deviņos mēnešos pasažieru skaits autobusu pārvadājumos bija par diviem procentiem lielāks, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn. Lielākā pasažieru plūsma vērojama no rītiem virzienā uz Rīgu un pēc pulksten pieciem vakarā no Rīgas uz Pierīgu."

Līdzīgu ainu novērojis SIA "Ekspress-Ādaži" vadītājs Aleksandrs Bogdanovs, kurš teic, ka arī viņu apkalpotajā maršrutā visvairāk pasažieru ir tieši darbdienu rītos laikā no plkst. 7.00 līdz 8.30, kad cilvēki dodas uz darbu, un pēcpusdienās ap plkst. 17.00, kad cilvēki no darba dodas uz mājām. Uzņēmuma šoferi arī novērojuši, ka braucēju skaitu palielinājis gan Ādažu novadā pieaugošais iedzīvotāju skaits, gan ārvalstu karavīru bāzes atrašanās Kadagā. Turklāt uzņēmums šogad sācis atjaunot autobusu parku, iegādājoties piecus jaunus autobusus, un nākamgad plānots iegādāties vēl, lai transportlīdzekļu vidējais vecums nepārsniegtu piecus gadus.

Savukārt SIA "Galss buss" pārstāvji rakstiski informē, ka pasažieru pārvadājuma tendences nav mainījušās – lielākoties pasažieri autobusus izmanto rīta un vakara stundās, taču firmas apkalpotajos maršrutos pasažieru skaits (gan neminot precīzus skaitļus) esot samazinājies.

Nerentablie reisi tiek slēgti

Nenoliedzami, dažādu apstākļu dēļ (pasažieru kļūst mazāk, cilvēki izvēlas pārvietoties ar savu automašīnu u.tml.) sabiedriskā transporta reisi tiek slēgti. To apstiprina arī Autotransporta direkcijas pārstāve Inese Krūmiņa, atklājot, ka šogad slēgti daži reisi ar zemu rentabilitāti, piemēram, Olaines, Vangažu, Salaspils, Ķekavas virzienā. Tiesa, viņa uzsver, ka slēgtie reisi galvenokārt tika veikti brīvdienās un nebija saistīti ar iedzīvotāju nokļūšanas iespējam uz vai no darba. Tāpat viņa teic, ka Autotransporta direkcija pastāvīgi seko līdzi pasažieru plūsmas izmaiņām un nepieciešamības gadījumā veic korekcijas, palielinot vai samazinot reisu skaitu.

SIA "Galss buss" atzīst, ka reisu skaits šogad ir tikai samazināts (tiesa, neminot konkrētus piemērus), bet "Ekspress-Ādaži" šis jautājums acīmredzot nav aktuāls.

Ādažos par ceļiem nesūdzas, Ropažu virzienā ir problēmas

Jau vairākkārt ir runāts par bēdīgi slavenā ceļa P4 (Rīga–Ērgļi) slikto kvalitāti, jo īpaši posmā līdz Ropažiem, un to savā atbildē apstiprina arī SIA "Galss buss", kas apkalpo šo maršrutu: "Ceļš līdz Bajāru stacijai pēc lietus mēdz būt katastrofāls, taču nebūtu korekti apgalvot, ka Ropažu virzienā netiek laisti jauni autobusi. Jaunie autobusi ir tehniski jutīgāki, tāpēc ceļa kvalitāte tos iespaido vairāk, un tie tiešām biežāk jāremontē."

SIA "Ekspress-Ādaži" pārstāvis, atbildot uz jautājumu par ceļu kvalitāti, atzīst, ka Ādažu novadā par sliktu ceļu kvalitāti īpaši sūdzēties nevarot, jo pat grants seguma ceļi apdzīvotajās vietās novada robežās salīdzinājumā ar citiem Latvijas lauku reģioniem ir labā stāvoklī, turklāt tie regulāri tiekot atjaunoti. Viņaprāt, informācijas apmaiņa par nepieciešamajiem ceļu remontiem ar atbildīgo iestādi norit operatīvi.

Savukārt, kā liecina Autotransporta direkcijas pārstāves I. Krūmiņas teiktais, pārvadātājs par Ropažu ceļa kvalitāti un no tā izrietošajām sekām informāciju neesot sniedzis.


"Galss buss": "Nebūtu korekti apgalvot, ka Ropažu virzienā netiek laisti jauni autobusi."

Nākamgad braukšanas maksa augs

Cilvēkus allaž interesējis, vai un par cik pieaugs (vai pazemināsies, kas gan ir maz ticams) braukšanas maksa sabiedriskajā transportā, jo tas ietekmēs ikviena maciņu. Diemžēl iepriecināt nevaram, jo, kā atklāj Autotransporta direkcijas pārstāve Inese Krūmiņa, saskaņā ar Sabiedriskā transporta padomes 2018. gada 1. jūnijā pieņemto lēmumu, no 2019. gada 1. janvāra par 20 centiem pieaugs minimālā braukšanas maksa reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos uz un no pieturvietām Rīgas teritorijā. "Līdzšinējo 80 centu vietā minimālā maksa Pierīgas maršrutos uz Rīgu vai no Rīgas  būs 1 eiro.  Nosakot braukšanas maksu, tiek ņemti vērā ne tikai izdevumi, bet arī tas, ka sabiedriskais transports pilda arī sociālo funkciju. Tādēļ braukšanas maksa ir zemāka nekā faktiskās izmaksas, un šā iemesla dēļ valsts dotē pasažieru pārvadājumus sabiedriskajā transportā."

Pagaidām neesot precīzi zināms, cik lielas dotācijas tiks prasītas sabiedriskajam transportam, taču, kā uzsver I. Krūmiņa, Autotransporta direkcija, balstoties uz rūpīgi veiktām prognozēm un ņemot vērā faktiskos pasažieru pārvadājumu apjomus un plūsmas, katru gadu aprēķina sabiedriskajam transportam nepieciešamo valsts dotāciju. Līdz šim faktiski piešķirtais finansējums sabiedriskajam transportam ir bijis 80–85 procentu apmērā no faktiski nepieciešamā.

Savukārt abu pārvadātāju – SIA "Ekspress-Ādaži" un "Galss buss" – pārstāvju atbildes uz šo jautājumu ir visai lakoniskas, proti, viņu rīcībā neesot informācijas par tarifu izmaiņām vai pieprasītās dotācijas lielumu nākamajā gadā.

Videokameru ieviešanai pozitīvas tendences

Šogad vairāki autobusu maršruti tika aprīkoti ar videokamerām (gluži tāpat kā Rīgas sabiedriskais transports, tā dodot iespēju pasažieriem sevi uz īsu brīdi ieraudzīt monitoros). Par iemeslu, kādēļ tās ieviestas Rīgas transportā, tiek minēts arguments, ka videonovērošana samazinot vandalisma gadījumu skaitu un kabatzagļu aktivitātes, savukārt gan tuvajos, gan tālajos autobusu reisos videokameras varētu pārtraukt tendenci, ka šoferis naudu par braucienu paņem, bet biļeti pasažierim neizsniedz. Tālab šķita interesanti uzzināt, kā mainījies reģistrēto pasažieru skaits pēc videokameru izvietošanas Pierīgas autobusos.

Atbildot uz šo jautājumu, Autotransporta direkcijas pārstāve Inese Krūmiņa norāda, ka pasažieru skaita izmaiņas ietekmē vairāki apstākļi, tāpēc neesot iespējams precīzi pateikt videokameru uzstādīšanas ietekmi konkrētos skaitļos, taču «nenoliedzami, ka tā ir pozitīva». Atsaucoties uz SIA "Tukuma auto" piemēru, viņa atzīst, ka pēc tam, kad transportlīdzekļos uzstādītas videokameras, būtiski pieaudzis gan pasažieru skaits, gan ieņēmumi. "Daļa no pieauguma saistīta arī ar pakalpojuma kvalitātes kāpumu, proti, reisi tika veikti ar jauniem autobusiem (vidējais transportlīdzekļu vecums nepārsniedz divus gadus), kas bija pielāgoti personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai, transportlīdzekļos bija audiāli un vizuāli pieejama informācija par maršruta pieturvietām, pasažieru ērtībām tika nodrošināts bezmaksas bezvadu internets."

"Galss buss" pārstāvis skaidro, ka videonovērošanas sistēma testa režīmā darbojas pirmo mēnesi, tādēļ vēl neesot korektu datu, ko varētu salīdzināt, jo tam vajadzīgs ilgāks laika periods. Savukārt "Ekspress-Ādaži" vadītājs Aleksandrs Bogdanovs norāda, ka uzstādīto kameru mērķis nav uzskaitīt pārvadātos pasažierus, jo šie dati tiekot iegūti no pārdoto biļešu skaita: "Videonovērošanas mērķis ir uzraudzīt pasažieru drošību autobusā, kā arī novērst dažādus incidentus – vandalismu, konfliktsituācijas u.tml." Viņš atklāj vēl vienu sava uzņēmuma novērojumu, proti, pasažieri, kas šā uzņēmuma autobusos pārvietojas bieži, vienā reizē iegādājas vairākus braucienus, papildinot e-talonu, jo šādi tiek saņemtas apjoma atlaides un viens brauciens izmaksā lētāk. Savukārt tie, kuri brauc reti, pērk biļeti pie vadītāja par skaidru naudu.

Autobusu vadītāju atlīdzība pieaug

Atceroties savus braucienus pa Pierīgas novadiem un to laikā nejauši noklausītās sarunas, atminos arī dzirdēto tēzi, ka jauniešus autobusa šofera amats neinteresē, jo tas neskaitās prestižs un neko daudz nopelnīt šajā dažkārt ekstrēmajā darbā arī nevarot. Tālab lūkojām ieskatīties šoferu maciņā un šos ciparus arī publiskot – ar piebildi, ka atklāt to, cik saņem uzņēmumā nodarbinātie, nevēlējās vien "Galss buss", jo "jautājums par šoferu atalgojumu ir komercnoslēpums. Vispārējās atalgojuma tendences nozarē var iegūt statistikas un Valsts ieņēmumu dienesta datos."

Autotransporta direkcijas pārstāve Inese Krūmiņa, atbildot uz šo jautājumu, pavēstīja, ka 2018. gada pirmajā pusgadā bruto atlīdzība vidēji mēnesī autobusa vadītājam bijusi 833 eiro, stundas likme – 5,85 eiro (salīdzinājumam: 2017. gada 12 mēnešos tā bija 812 eiro un 5,83 eiro; 2016. gadā – 654 eiro un 4,56 eiro). "Atlīdzību veido darba alga, prēmijas, piemaksas un cita veida atlīdzības. Salīdzinot ar sauszemes un cauruļvadu transporta nozari kopumā, atlīdzība autobusa vadītājiem 2018. gada pirmajā pusgadā un iepriekšējā gadā ir bijusi ievērojami augstāka," vēl piebilst I. Krūmiņa.

"Ekspress-Ādaži" vadītājs Aleksandrs Bogdanovs ar lepnumu teic: "Esam viens no retajiem Latvijas pasažieru pārvadātājiem, kur autobusu vadītājiem salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem alga ir viena no lielākajām valstī: 2017. gadā bruto alga autobusa vadītājam bija 877 eiro, bet 2018. gadā – 997 eiro. Tātad tā pieaugusi par 14 procentiem."

Noslēgumā atbilde kādam šoferītim cienījamos gados. Kungs lūdza "Rīgas Apriņķa Avīzi" palīdzēt noskaidrot, vai patiesībai atbilst runas, ka pēc 2019. gada 15. janvāra varētu atlaist no darba autobusa vadītājus, kuri vecāki par 65 gadiem. Šādu faktu nevarēja apstiprināt nedz Autotransporta direkcija, nedz pārvadātāji, jo viņu rīcībā šādas informācijas neesot.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.