Menu
 

Novērsīs nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā

Novērsīs nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā arhīvs

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, tādējādi novēršot nepilnības šī nodokļa piemērošanā, uz ko pērn norādīja Satversmes tiesa. Par minētajiem likuma grozījumiem  27.novembrī spriedīs Ministru kabinets.

Pērn Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu.

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Visbeidzot tas paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Tomēr pēc Satversmes tiesas sprieduma solidaritātes nodokļa piemērošanā, FM apņēmās izpildīt šo spriedumu un novērst nepilnības nodokļa piemērošanā.

Ar likuma grozījumiem FM rosina noteikt, ka solidaritātes nodokļa likme tiek noteikta vienāda ar augstāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, proti, 35,09%.

Plānots, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 13,59 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet seši procentpunkti - valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četri procentpunkti - privāto pensiju fondu pensiju plāniem.

FM atzina, ka ar šiem likuma grozījumiem tiks ievērots Solidaritātes nodokļa likuma mērķis un nodrošināts Satversmes tiesas spriedumos noteiktais vienlīdzības princips attiecībā uz visiem solidaritātes nodokļa maksātājiem.

FM piebilda, ka aptuveni 93% solidaritātes nodokļa maksātāju tiks saglabāta esošā solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtība un netiks radīts papildu administratīvais slogs. Solidaritātes nodokļa slogs palielināsies apmēram 7% šī nodokļa maksātāju, kuru taksācijas gada ienākums 2019.gada 1.janvārī pārsniegs 62 800 eiro.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas par 2017.gadu, likumdošanas izmaiņas būtu attiecināmas uz aptuveni 260 personām.

Tajā pašā laikā FM kā trūkumus norāda administratīvo izmaksu pieaugumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kā arī solidaritātes nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, varētu būt jāveido uzkrājums algas fondā, ja tie nodarbina darbinieku, kam piemēro zemāku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi nekā solidaritātes nodokļa likmi.

FM aplēsusi, ka ar likuma izmaiņām kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019.gadā palielinātos par 300 000 eiro.

Likuma grozījumu saskaņošanas procesā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paudušas viedokli, ka solidaritātes nodoklis no 2019.gada 1.janvāra būtu pilnībā atceļams. Savukārt Finanšu nozares asociācija sniedza viedokli, ka tā atbalstītu solidaritātes nodokļa likmi, kas būtu vienāda ar zemāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, proti, 25,5%, un solidaritātes nodoklis tiktu novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, valsts pensiju speciālajā budžetā un iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai, tomēr plānots, ka tie stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.