CSP: Pagājušajā gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pieaugusi par 11,9 %
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2023.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb par 11,5 %.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1119 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,3 %, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 2,2 %.
Vidējā atalgojuma pārmaiņas 2023. gadā ietekmēja valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 līdz 620 eiro jeb par 24,0 % par pilnas slodzes darbu, kā arī maksimālā neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielinājums.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023. gadā bija 1225 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu (1081 eiro), tā pieauga par 13,4 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 905 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4 %. (Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.)
Pēc CSP datiem, pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1553 eiro) bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1533 eiro), un tā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,1 % un 11,5 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1502 eiro jeb par 12,2 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 18,2 %, enerģētikas nozarē – par 17,5 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5 %, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,0 %, izglītībā – par 14,8 %, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,3 %.
Pagājušajā gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (993 eiro).
CSP informācija liecina, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,5 %), Latgalē (12,7 %) un Pierīgā (12,6 %). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1706 eiro) un Pierīgā (1505 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1083 eiro), kas ir par 37 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,5 procentpunkti).