Valsts konsolidētajā kopbudžetā janvārī bijis 253,7 miljonu eiro pārpalikums
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
2024.gada janvārī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 253,7 miljonu eiro apmērā bija par 30,7 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada, liecina Valsts kases dati. Pārpalikumu kopbudžetā nodrošināja straujāks kopbudžeta ieņēmumu pieaugums. Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bija 1,6 miljardi eiro, pieaugot par ceturtdaļu miljarda eiro jeb 19,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo peridu. Arī kopbudžeta izdevumi 2024. gada janvārī 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 219,2 miljoniem eiro jeb 20,2% augstāki nekā janvārī gadu iepriekš.
Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Tie janvārī saņemti būtiski augstākā apmērā (par 193,6 miljoniem eiro) nekā gadu iepriekš. Savukārt izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ĀFP izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada janvārī iekasēti pērnā gada līmenī, t.i., viena miljarda eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pieaugot vien par 3,3 miljoniem eiro jeb 0,3% salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 342,5 miljonu eiro apmērā 2024. gada janvārī iekasēti par 43,6 miljoniem eiro jeb 11,3% mazāk nekā janvārī pērn.
Augstā inflācija un energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada janvāra PVN ieņēmumus. Būvniecības nozarē pērnā gada pēdējā ceturksnī bija vērojami augsti apjoma indeksi, kas sekmēja PVN ieņēmumu kritumu šā gada janvārī būtiski augstāku atmaksu dēļ nozarē. Savukārt mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas izmaiņas, šā gada janvārī PVN ieņēmumiem pieaugot.
2023.gadā vidējā darba samaksa pieauga par 11,9%, nodrošinot augstus darbaspēka nodokļu pieaugumus. Darba samaksas fonds pērn pieauga par 11,9% gadā, savukārt sociālās iemaksas pērn pieauga par 9,7%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi par 10,5%.
Šis gads iesācies ar zemākiem darbaspēka nodokļu pieaugumiem. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem 2023. gada decembrī darba samaksas fonds pieauga par 7%, kas ir krietni zemāks pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem 11 mēnešiem. Sevišķi zemi rādītāji bijuši privātajā sektorā, kur pieaugums algu fondā bijis vien ap 5%, kamēr sabiedriskajā sektorā 11,5%.
Darba samaksas fondam zems pieauguma temps vērojams apstrādes rūpniecībā un profesionālo, tehnisko un zinātnisko pakalpojumu nozarē, būvniecībā. Tādējādi sociālās iemaksas šā gada janvārī veidoja 397,7 miljonus eiro, pieaugot par 26 miljoniem eiro jeb 7%, norāda Finanšu ministrijā. IIN ieņēmumi bija 270,2 miljoni eiro – par 30,6 miljoniem eiro jeb 12,8% augstāki nekā gadu iepriekš. IIN ieņēmumi janvārī pieauguši straujāk nekā ieņēmumi no sociālajām iemaksām, ko ietekmē IIN likmes progresivitāte un diferencētais neapliekamais minimums, kas pie augstāka darba samaksas līmeņa samazinās, tādējādi ar IIN apliekamai ienākumu bāzei kļūstot lielākai.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 91,7 miljonu eiro apmērā 2024. gada janvārī iekasēti divkārt jeb par 44,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums pamatā skaidrojams ar šā gada janvārī komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos parādīsies kopbudžeta izdevumos, izmaksājot kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. Valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 4,6 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā janvārī pērn.
Valsts pamatbudžetā gads sācies ar strauju izdevumu pieaugumu, kas bija par 195,3 miljoniem eiro jeb 31,8% lielāki nekā pērn janvārī un veidoja 809,9 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kas 299,9 miljonu eiro apmērā augušas par 98,1 miljonu eiro jeb 48,6%. Valsts pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi ES fondu projektu īstenošanai 116 miljonu eiro apmērā bijuši teju trīs reizes jeb par 75 miljoniem eiro lielāki, kamēr izdevumi pamatfunkciju veikšanai 183,9 miljonu eiro apmērā kāpuši par 23,1 miljonu eiro jeb 14,4%, salīdzinot ar janvāri pirms gada, vēsta ministrijā.