Latvijas Banka samazina gan Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes

Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad prognozējama gausa, jo mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš, pauž Latvijas Banka. Latvijā zemā inflācija ļauj atgūties patēriņam un investīcijas balsta valdības ieguldījumi, bet ārējais pieprasījums ir pavājinājies, tāpēc IKP izaugsmes prognoze īstermiņā samazināta – 2024. gadam līdz 1,8 % (no 2,0 % 2023. gada decembra prognozē). Turpmāko gadu IKP pieauguma prognozes salīdzinājumā ar decembra prognozēm netiek mainītas – attiecīgi 3,6 % 2025. gadā un 3,8 % 2026. gadā, un tiek gaidīts, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.

Inflācijas prognozi īstermiņā nedaudz pazemina zemākas globālās dabasgāzes cenas – tādējādi marta prognoze par Latvijas vidējo inflāciju 2024. gadā ir 1,5 % (2023. gada decembrī tika prognozēts, ka 2024. gadā inflācija Latvijā būs 2,0 %), 2025. gadā 1,9 % (decembra prognoze bija 2,3 %) un 2026. gadā 1,8 % (nemainās salīdzinājumā ar decembra prognozi).

Vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai (inflācijas rādītājs bez enerģijas un pārtikas cenām) sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai. Darbaspēka izmaksu pieaugums rada riskus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas noturībai.

Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir būtiski – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu, norāda Latvijas Banka.