Menu
 

VID: 2017.gadā nedeklarēto darba algu īpatsvars veidoja 20%

VID: 2017.gadā nedeklarēto darba algu īpatsvars veidoja 20% Foto - arhīvs

2017.gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā veidoja 19,9% un, salīdzinot ar 2016.gadu, tas ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Dienests norāda, ka 2017.gadā vērojamas pozitīvas izmaiņas darba ienākumu nedeklarēšanas uzvedībā, kad samazinās zaudējumu no nedeklarētām darba stundām īpatsvars un zaudējumu no nedeklarētiem darba ienākumiem īpatsvars. Stundu tarifa likmes neatbilstība samazinājusies no 15,4% 2016.gadā līdz 14,3% 2017.gadā, bet nostrādāto darba stundu nedeklarēšanas īpatsvars samazinājies no 6,2% uz 5,6%.

Līdzīgi iepriekšējiem gadiem nedeklarētie darba algas ienākumi (sezonālie ienākumi) pieaug vasaras periodā. Nedeklarēto ienākumu pieaugumu vasaras mēnešos nosaka darba vietu skaita pieaugums ar vidējās stundu tarifa likmes neatbilstību reģionā esošo profesiju atalgojuma līmenim.

VID norāda, ka 2017.gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisa, salīdzinot ar 2016.gadu, ir samazinājusies par 1,1 procentpunktu. 2017.gadā VSAOI un IIN zaudējumi no aplokšņu algām bija 13,8%, bet gadu iepriekš - 14,9%. 2017.gadā gan VSAOI, gan IIN plaisa komercsektorā, salīdzinot ar 2016.gadu, ir samazinājusies par 1,7 procentpunktiem - no 21,6% līdz 19,9%.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Saskaņā ar VID datiem, nozares ar vislielāko "aplokšņu" algu īpatsvaru 2017.gadā bija operācijas ar nekustamo īpašumu - 30,7%, specializētie būvdarbi - 28,7%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts - 27,3%, sauszemes transports un cauruļvadu transports - 26%, augkopība un lopkopība, medniecība un saistītās palīgdarbības - 25%, ēku būvniecība - 24%, ēdināšanas pakalpojumi - 23,6%, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 22,4%, vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus - 20,8%.

Savukārt naudas izteiksmē lielākais nedeklarētās algas apjoms 2017.gadā bija mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus - 152,348 miljoni eiro, vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus - 111,492 miljoni eiro, sauszemes transportā un cauruļvadu transportā - 82,563 miljoni eiro, specializētajos būvdarbos - 45,593 miljoni eiro un automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā - 45,257 miljoni eiro.

Līdzīgi iepriekšējam periodam, gandrīz ceturtajai daļai no valstī nodarbināto personu skaita identificēts "aplokšņu" algas saņemšanas risks. Lielākais īpatsvars vērojams vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, turklāt dominē vīrieši šajā vecuma grupā. Sievietēm tendence uz "aplokšņu" algas saņemšanu ir vienmērīga visās vecuma grupās. Tāpat VID konstatējis, ka uz "aplokšņu" algas saņemšanu vairāk tendēti šķirti vīrieši un sievietes.

Kopumā "aplokšņu" algas saņēmēju īpatsvara sadalījums (attiecībā pret kopējo darba ņēmēju skaitu reģionā) pa reģioniem ir vienmērīgs. Tomēr Rīgas reģionā ir vislielākais "aplokšņu" algas saņēmēju īpatsvars - 25%, savukārt Latgales reģionā vismazākais - 19%. VID to skaidro ar to, ka Latvijas darba tirgus sadalīts neproporcionāli un dominējošais darba vietu skaits ir Rīgas reģionā.

Augstākais "aplokšņu" algas saņemšanas risks ir to darba ņēmēju vidū, kuru ienākuma līmenis ir zem valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (24%), kuru ienākums ir diapazonā virs minimālās mēneša darba algas līdz nedaudz virs vidējās darba samaksas apmērā (26%).

Biežāk konstatētās "aplokšņu" algu saņēmēju profesijas ir valdes loceklis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, kravas automobiļa vadītājs, palīgstrādnieks, apkopējs, pārdevējs-konsultants.

"Aplokšņu" algu saņēmēju sadalījumā pa profesiju pamatgrupām dominē vadītāji (18%), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (14%), speciālisti (13%), kvalificēti strādnieki un amatnieki (13%), vecākie speciālisti (11%). 97% "aplokšņu" algas saņēmēju ir viena darba vieta (darba ņēmējs nodarbināts pie viena darba devēja), 3% - divas un vairāk.

Pētījums veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās nodarbinātības. Pētījums neatspoguļo "aplokšņu" algu parādību mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju vidū. Par MUN maksātāju nedeklarēto darba samaksu VID veic atsevišķu pētījumu.

Pētījuma ietvaros nav pārbaudīta darba samaksas ticamība valsts pārvaldes un sabiedriskā labuma organizāciju sektorā.

Pētījumā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.