Menu
 

Ēnas pār "Blackstone" ienākšanu "Luminor" Apriņķis.lv

  • Autors:  Analītiskās žurnālistikas darbnīca “6K”
Ēnas pār "Blackstone" ienākšanu "Luminor"

Baltijas valstīs strādājošā banka “Luminor” turpina savas transformācijas investīciju kompānijas “Blackstone” uzdevumā. Kam patiesībā pieder amerikāņu ieguldītais miljards eiro, nav zināms, bet vēsturiski “Blackstone” pēdas vedušas arī Kremļa virzienā. Un šobrīd starptautisko sankciju ietekmē krievu miljardieri cenšas legalizēt savus biznesus caur sabiedrotajiem ASV.

Ārvalstu investoru vīzdegunībai ir pamats – brīdī, kad viņi pārņem uzņēmumus, aktīvus, to tiesības un pienākumus, vietējā jurisdikcija vai filiāles mītnes valsts interesēm vairs nav nekādas nozīmes. Ārzemnieki daudzkāršo savus ienākumus, bet valsts zaudē ne vien nodokļus un darbavietas, bet arī finanšu nozares kompetenci.

Pēc apvienošanās lēmuma “Luminor” turpina savu darbību visās Baltijas valstīs kā Igaunijā reģistrēta banka ar filiālēm Lietuvā un Latvijā. Tas nozīmē, ka no Latvijas tiek izvāktas biznesa smadzenes un visās trijās valstīs arī būtiski samazināts kopējais darbinieku skaits. Kopā 800 bezdarbnieku. 250 no tiem Latvijā. Darba tirgus vēl nav ticis galā ar “AB LV bank” atlaistajiem cilvēkiem, kad sagremojama atkal jauna bezdarba porcija.

Rūk nozares kompetence

Nožēlu par notiekošo pauž Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Bankas valde Latvijā tiek likvidēta, atliek tikai apkalpojošā sadaļa. Finanšu sektora vadības slānis kopumā Latvijā kļūst arvien plānāks, uz vietas paliek tikai zemāk atalgotais darbaspēks, un tas nozīmē, ka samazinās arī nozares kompetence kopumā. Vienlaikus klientiem varētu kļūt grūtāk saņemt finansējumu, jo ārzemniekiem trūkst izpratnes par vietējo situāciju. Finanšu nozare jauniem ambicioziem cilvēkiem līdz šim šķitusi pievilcīga tieši labi apmaksāto darbavietu dēļ. Ja tādu Latvijā nav, bet gribas strādāt par priekšnieku, nevis padoto, atliek braukt uz ārzemēm vai mainīt darbības jomu. “Latvijas finanšu sektorā valda ļoti lejupejoša tendence. Tiešu iespaidu uz ekonomiku tas neatstāj, bet ilgtermiņā sekas būs jūtamas,” prognozē Gundars Bērziņš.

Situācija esot satraucoša ne tikai banku jomā, bet arī apdrošināšanas biznesā, kur vietējās vadības struktūras tiek likvidētas. Un tas pats notiks arī telekomunikācijās, ja valsts apvienos un pārdos “Lattelecom” ar “LMT”. Notiks nacionāls kompetences kritums.

Ko par to saka pati “Luminor” banka? Cilvēki tiekot atlaisti nākotnes pārmaiņu vārdā. “Straujāk īstenojot pārmaiņas un vienkāršojot organizāciju, mēs plānojam ievērojami samazināt izmaksas, tādējādi nodrošinot lielākas iespējas ieguldīt turpmākajā attīstībā,” preses relīzē vēsta “Luminor” Latvijas filiāles vadītāja Kerli Gabrilovica. Tulkojumā te izlasāms, ka bankas īpašnieki pelnīs vēl vairāk, un viņu vidū būs arī jaunpienācēji no “Blackstone”. Lietuvas filiāles vadītājs Audrjus Načajus (Andrius Načajus) vietējā presē stāstījis, ka cilvēku atlaišana nebija “Blackstone” prasība, taču jaunais līdzīpašnieks piekritis šādam lēmumam.

“Blackstone” paņem lauvastiesu

Janvāra beigās Eiropas Komisija atļāva ASV investīciju kompānijai “Blackstone” iegādāties Igaunijas “Luminor Bank” ar filiālēm Latvijā un Lietuvā. “Blackstone Group” līdz ar to kļūst par bankas vienīgo kontrolējošo īpašnieku. “Blackstone” par miljardu eiro pērk 60% “Luminor Bank” akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem “Nordea Bank” un “DNB Bank”, kuriem katram turpmāk piederēs 20% akciju. Taču vienlaikus “Blackstone” un “Nordea Bank” noslēgušas papildu vienošanos par “Nordea” 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Investīciju fondi pēc būtības nodarbojas ar savu klientu naudas pārvaldīšanu, un to darbības shēmas ir dažādas. Kā skaidro Latvijas Universitātes dekāns Gundars Bērziņš, iespējami gan tādi modeļi, kuros lielie investori pilnībā uztic naudu pārvaldītājam jeb investīciju kompānijai, kas to izvieto pēc saviem ieskatiem, gan tādi, kurā lemšanas tiesības tiek paturētas un tieši pats naudas īpašnieks izvēlas, kādus uzņēmumus, īpašumus, akcijas vai obligācijas un par cik viņš pērk, pats palikdams ēnā. Akciju sabiedrību gadījumā iespējams arī pirkt paša fondu pārvaldītāja akcijas.

Ja investoram ir tiesības un iespējas ietekmēt lēmumus, tad vietā ir jautājums, kas caur “Blackstone” pērk banku. Kas ir patiesā labuma guvējs šai darījumā? Taču atbilde uz šo jautājumu, ja arī ir pieejama, nobēdzināta tālu projām citu valstu finanšu uzraudzības dienestos. Mūsu Finanšu kapitāla un tirgus komisija šo darījumu nekontrolē. Eiropas Komisijas jāvārds nozīmē, ka vismaz šo institūciju saņemtā atbilde ir apmierinājusi.

Nopirkto var pārdot tālāk

Analītiskās žurnālistikas darbnīca “6K” arī pašai bankai vaicāja, kam īsti tā turpmāk piederēs, taču preses dienesta komunikācija ilustrē absolūtu intereses trūkumu par vietējo vidi. Neatbildēti e-pasti, neatbildēti zvani, dažas skopas īsziņas ar nejēdzīgām atrunām nedēļas garumā, un galu galā būtiskais jautājums, kas konkrēti būs patiesā labuma guvējs bankā pēc “Blackstone” ienākšanas, tāpat paliek neatbildēts: “Akcionārs ir “Blackstone”, visa informācija par to pieejama viņu oficiālajā mājaslapā.”

Oficiāli tas ir amerikāņu kantoris ar centrālo mītni Ņujorkā. Naudīgs kantoris. Pērn apsaimniekoto aktīvu apjoms sasniedzis 472 miljardus dolāru, savukārt kompānijas akcionāri gada laikā nopelnījuši 3 miljardus.

“Luminor” pārdošanas kontekstā “Blackstone” tiek reklamēts kā pasaulē lielākais investīciju fonds ar ļoti labu reputāciju. Vienlaikus informētās vietējās aprindās aug bažas, ka amerikāņu vizītkarte “Luminor” darījumā piesedz toksisku Krievijas naudu, ko tās saimnieki cenšas izvietot Rietumos. Un dara to caur ASV, jo amerikāņu klātbūtne finanšu darījumiem jau pati par sevi nodrošina augstāku uzticamību.

Pieņemot, ka šobrīd amerikāņi patiešām ir amerikāņi, nekur nav rakstīts, ka vienā brīdī viņi nepārtaps, piemēram, par krieviem, jo visu, ko var nopirkt, var arī tālāk pārdot.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds šai kontekstā atzīst: “Varbūt “Blackstone” ir augstas reputācijas kompānija, bet jautājums, ko tā darīs nākamajās piecās minūtēs, un tas pats attiecas arī uz banku “Citadele”.” Jāatgādina, ka arī “Citadele” ir pārdota amerikāņiem, tikai citam finanšu grupējumam – “Ripplewood” – un par apkaunojoši mazu naudu – 74,7 miljoniem eiro.

Pavediens uz Latvijas Kremļa oligarhiem

No Krievijas tirgus “Blackstone” oficiāli ir aizgājis. Tas notika, kad sākās sankciju kari Ukrainas dēļ. Taču “Blackstone Group” dibinātājs un līdzīpašnieks Stīvens Švarcmans ir bijis pat ļoti draudzīgās attiecībās ar Kremļa saimniekiem – gan Putinu, gan Medvedjevu. Ilgāku laiku viņš pat atradies Krievijas Tiešo investīciju fonda konsultatīvajā padomē. Šī Krievijas valsts finanšu instrumenta mērķis ir palielināt ārvalstu investīcijas Krievijas uzņēmumos un valsts aktīvos. Būtiski uzsvērt, ka Švarcmans vienlaikus ir arī Baltajam namam un personīgi prezidentam Donaldam Trampam pietuvināta persona. Nu gluži kā tāds divu kungu kalps ar sakariem gan Vašingtonā, gan Maskavā.

Krievijas ietekme uz ASV prezidenta vēlēšanām tika izmeklēta visaugstākajā līmenī. Vismaz pagaidām tā ir beigusies ar neko. Taču jāatgādina, ka viens no skandāla atslēgas pavedieniem ved pāri okeānam uz Krievijas oligarhiem piederošo “Alfa bank”, un konkrētie miljardieri ir interesanti arī Latvijas kontekstā. Viņi figurē ne vien Kremlim pietuvināto oligarhu sarakstos, kas sagatavoti pēc Trampa opozīcijas kontrolē esošā ASV Kongresa pieprasījuma, bet arī tiek dēvēti par Latvijas kultūras dzīves mecenātiem. Tie ir Pjotrs Avens un Mihails Fridmans. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi pēdējos pāri gadus ļoti intensīvi piebaro Latvijas inteliģenci ar naudu un darbu. Šovasar organizēs atkal jaunu akadēmiskās mūzikas festivālu, un samesties šai elitārajai izklaidei pierunājuši arī citus lielākus un mazākus bagātniekus – no Krievijas, Izraēlas, Lielbritānijas. Arī dažus Latvijas uzņēmējus, “Skonto grupas” vadoni Gunti Rāvi un azartspēļu miljonāru Jāni Zuzānu ieskaitot.

Pirms pāris mēnešiem pompozā preses konferencē Avens skaidroja, ka ar biznesu šīm aktivitātēm neesot nekādas saistības: “Katram ir savi personīgie iemesli, bet es varu garantēt, ka te apakšā nav ne mazākās biznesa intereses. Vienīgā ideja ir vēlme izveidot kaut ko nopietnu, kas paliktu pēc mums un palīdzētu Latvijai kļūt pazīstamākai un labākai vietai, kur dzīvot.” Laiks rādīs, vai šī beznosacījumu filantropija tomēr nebalstās kādā lietišķākā pamatojumā kā ģimenes fabula par vectēvu latviešu strēlnieku.

Kā secina LU dekāns Gundars Bērziņš: “Ja amerikāņi izvieto investīcijas, tad pamatojums ir ekonomiskais izdevīgums. Krievu investīcijām līdzi nāk stratēģiskie mērķi.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.