Menu
 

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas 2018. gadā bija 1004 eiro

  • Autors:  Apriņķis.lv
Grafika - Centrālā statistikas pārvalde Grafika - Centrālā statistikas pārvalde

2018.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %.

Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

2018.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1032 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 985 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 8,4 % un 8,5 % gadā, vispārējās valdības sektorā izmaiņas bija straujākas – 9,0 % gadā.

CSP norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 9,5 % jeb 789,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,0 % jeb 7,8 tūkstošiem. Pēdējos piecos gados vidēji valstī pilnas slodzes darbinieku skaita pieauguma tempi bija ļoti zemi 0,4 – 1,0 % robežās un lielāka ietekme uz vidējās darba samaksas pārmaiņām bija tieši darba samaksas fonda kāpumam.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (par 15,9 %) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujāks kāpums bija arī nozarēs, kur vidējā darba samaksa ir salīdzinoši zema: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,8 % un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares) – par 10,9 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa pieauga straujāk par vidējo rādītāju valstī arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10,1 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 10,0 %, apstrādes rūpniecībā – par 9,8 % un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 8,9 %.

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot citu pakalpojumu nozari un transporta un uzglabāšanas nozari, darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Savukārt citu pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs vidējās darba samaksas straujāku kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

2018.gadā tāpat kā gadu iepriekš vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, straujāk pieauga Kurzemē – par 10,8 %, Latgalē – par 9,6 % un Pierīgā – par 8,9 %. Zemākais pieaugums gada laikā bija Zemgalē – 7,9 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgalē – 701 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 803 eiro, Zemgalē – 848 eiro, Kurzemē – 858 eiro, bet Pierīgā – 949 eiro. Rīgā 2018. gadā vidējā darba samaksa bija 1129 eiro, un, salīdzinot ar 2017. gadu, tā pieauga par 85 eiro jeb 8,1 %.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.