Pierīgas ziedu audzētāji nespēj konkurēt ^{Apriņķis.lv}

Grieztos ziedus vairs neaudzē

Mārupes novadā atrodas zemnieku saimniecība “Orhidejas”, kas vairāk nekā desmit gadus nodarbojusies ar ziedu audzēšanu, taču nu saimniecības īpašnieks un vadītājs Māris Strēlnieks stāsta, ka audzēt grieztos ziedus Latvijā vairs neatmaksājas. Septiņus gadus saimnieki paši audzējuši un tirgojuši ziedus savā kioskā Rīgas Centrāltirgū, taču, palielinoties nomas maksai un arī citiem maksājumiem (iebraukšana, elektrība, apkure), pirms pieciem gadiem tirdzniecību pārtraukuši – tas esot bijis pēdējais piliens, lai vairs nenodarbotos ar griezto ziedu audzēšanu.

“Nevar teikt, ka bijām pavisam mazi ražotāji – mums bija 10 000 tulpju sīpolu, apmēram 4000 hiacinšu, tomēr sapratām, ka nevaram konkurēt ar ievestajiem ziediem, kas tiek audzēti ārkārtīgi lielās platībās. Ja mums viens tulpju sīpols ir jānopērk par 20 eirocentiem, bet nakts tirgū jau gatava tulpe maksā 32 eirocentus, tad, ziniet, mēs tur nekādu godīgu konkurenci neredzam. Pārtraucām griezto ziedu audzēšanu, jo neredzējām perspektīvu, tā ka uz 8. martu vairs vispār neko netirgosim. Šobrīd mūsu profils ir stādu audzēšana,” atzīst M. Strēlnieks.

“Šogad saimniecībā piedāvājam plašu vasaras puķu klāstu dārzam, dobēm, balkonu kastēm un podiem. Piedāvājumā ir aptuveni 30 000 dažādu ziedu stādu. Ierasti tirdzniecība sākas aprīļa vidū un beidzas ap jūliju. Augustā cilvēki vairs faktiski neko nepērk. Pirmās, kā ierasts, sāksim tirgot atraitnītes, un ļoti populāras kļūst dažādu ziedu nokarenās formas. ZS “Orhidejas” audzē dažādu formu un krāsu petūnijas, verbenas, sansetijas, bakopas, pelargonijas un daudzas citas puķes.”

Šādā režīmā strādājot, zemnieku saimniecībā tiekot ekonomēts uz dārgās apkures rēķina visas ziemas garumā, jo stādu spraudeņi siltumnīcā tā kārtīgi jāsāk apsildīt no februāra vidus, un tas esot krietns ietaupījums. Jo, piemēram, lai izziemotu kaut vai prīmulas, siltumnīcā noteiktai temperatūrai jābūt visu ziemas periodu. M. Strēlnieks stāsta, ka cilvēki Latvijā audzētos stādus iegādājas labprāt, jo ir novērtējuši to kvalitāti, salīdzinot ar ievestajiem puķu stādiem un dēstiem.

Rožu stādi pakāpeniski tiek izpārdoti

Līdzīgu stāstu par nespēju konkurēt ar ievestajiem grieztajiem ziediem “Rīgas Apriņķa Avīze” uzklausīja arī no Babītes novada SIA “Ezernieku zieds” izpilddirektora Andra Knopa. Arī šajā uzņēmumā pirms gadiem pieciem esot pieņemts lēmums ziedus audzēt tikai vasaras periodā, kad var iztikt bez siltumnīcu papildu apsildīšanas.

“Mēs nespējam cenas ziņā konkurēt ar ziediem no Holandes, jo šajā valstī tā ir milzīga industrija, kas tiek ļoti atbalstīta un subsidēta no valsts puses. Mums savukārt ir jārēķinās ar pieaugošajām darbaspēka izmaksām, elektrības maksas nesamērīgu pieaugumu juridiskām personām, dīzeļdegvielas sadārdzināšanos un citām izmaksu pozīcijām, kuras ir jāsedz tikai un vienīgi no saviem ienākumiem,” atzīst A. Knops. Šobrīd saimniecībā apmēram hektāra platībā tiekot audzētas rozes, taču stādi pamazām tiekot iznīcināti vai izpārdoti, tādā veidā stādu platība pakāpeniski tiekot samazināta.

Andris Knops stāsta, ka griezto ziedu audzēšanas tradīcija Latvijā pamazām izsīkst, jo pircējus interesē tikai mazākā cena. Un neesot svarīgi, vai puķe vāzē nostāvēs tikai pāris dienu vai 2–3 nedēļas, kas esot iespējams Latvijā audzētajām grieztajām rozēm.

“Mēs neredzam nekādu pozitīvu risinājumu, lai atkal varētu atgriezties pie ziedu ražošanas iepriekšējā apjomā, kad gadā strādājām apmēram 10 mēnešus. Šobrīd strādājām labi ja pusgadu un nodarbinām tikai 3–4 strādniekus sezonā. Lielāko darba daļu dara paši saimnieki. Ja mums nebūtu pašiem savu tirdzniecības vietu – ziedu salonu tirdzniecības centrā “Spice”, galerijā “Centrs”, veikalā “A7” un citur –, tad droši vien ziedu audzēšana vispār būtu jāpārtrauc.”

Jautāts, vai ziedu salonā tiek pārdoti Latvijā audzētie ziedi, A. Knops skaidro, ka tikai vasarā pieejamas Latvijā pašu audzētās rozes, bet pārējā laikā tiekot tirgotas no Holandes ievestās puķes.

8.marta tradīcijas

Ja padomju gados puslegālā puķu audzēšanas biznesa īstenotāji, tuvojoties 8. martam, no Latvijas veda ziedus uz tirgiem visā plašajā padomijā, no kurienes dažs labs atgriezās ar tādu naudas žūksnīti, par kuru jau pirmajos kapitālisma gados tika pirktas mājas un vasarnīcas, smalkas automašīnas, šobrīd esot vērojama cita tendence – nelegālie tirgoņi bez kases aparātiem, bez nodokļu uzskaites no Polijas ievestos ziedus tirgo turpat tirdzniecības centru stāvvietās no automašīnām un treileru piekabēm. Arī šī piekoptā negodīgā prakse mazina vēl atlikušo vietējo ziedu audzētāju produkcijas noietu un biznesa iespējas, īpaši svētku dienās.

Lai gan daudz mazāk svinēts, tomēr joprojām 8. marts ir diena, kad puķu tirdzniecība notiek daudzviet un ar plašu ziedu izvēli. Veikala “Mārupes zieds” vadītāja Elita Bērziņa “Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta, ka cilvēku gaume kopš padomju gadiem, kad svētki tika īpaši svinēti un sievietēm galvenokārt dāvinātas sarkanas neļķes vai tulpes, mainījusies un šobrīd, kaut arī šie ziedi veikalā ir pieejami, pieprasījums pēc tiem krietni sarucis. Cilvēki ziedus pērkot vairāk nekā ikdienā, taču iecienītāki esot ziedi podiņos.

“Ja uz Valentīndienu varam novērot, ka cilvēki vairāk pērk sarkanas rozes, 8. martā tās ir visdažādākās puķes, kuras cilvēki pērk paši sev vai dāvanai. Ļoti daudzi iegādājas ziedus podiņos – prīmulas, narcises, hiacintes. Krievu tautības cilvēki pērk arī sarkanas neļķes un rozes, bet kopumā varu teikt, ka cilvēki izvēlas dažādus ziedus paši pēc savas gaumes un maciņa biezuma,” teic Elita Bērziņa, piebilstot, ka visos ziedu veikalos svētku laikā ir īpaši bagātīga izvēle un ziedu dažādība.