Menu
 

Pētījums: Rīgas lielveikalu ķēdēs gada laikā būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Šā gada martā salīdzinājumā ar 2018.gada martu Rīgas lielveikalu ķēdēs ir būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem - par 76% no 0,41 eiro kilogramā līdz 0,71 eiro kilogramā, galda bietēm - par 64% no 0,29 līdz 0,48 eiro kilogramā, kartupeļiem - par 46% no 0,37 līdz 0,55 eiro kilogramā, lielogu dzērvenēm spainītī - par 44% no 3,29 līdz 4,73 eiro litrā, importa tomātiem - par 38% no 1,68 līdz 2,32 eiro kilogramā, kviešu miltiem "Ekstra" - par 25% no 0,77 līdz 0,96 eiro kilogramā, zemenēm - par 23% no 5,49 līdz 6,74 eiro kilogramā, batonam no kviešu miltiem par 22% - no 1,29 līdz 1,57 eiro kilogramā, sarkanajai paprikai un burkāniem - par 21%, šampinjoniem par 20% - no 2,06 līdz 2,48 eiro kilogramā, tostermaizei - par 18% no 1,70 līdz 2 eiro kilogramā, vistas filejai un rudzu maizei - par 14%, apelsīniem par 12% - no 1,22 līdz 1,37 eiro kilogramā.

Savukārt ievērojamākais cenu samazinājums gada laikā bija "Jonagold" āboliem - par 41% no 1,28 līdz 0,76 eiro kilogramā, krūmmellenēm - par 24% no 21,36 līdz 16,23 eiro kilogramā, saulespuķu eļļai - par 22% no 2,31 līdz 1,80 eiro litrā, ķiplokiem par 17% - no 3,16 līdz 2,62 eiro kilogramā, plūmēm un zaļajām vīnogām - par 14%, mandarīniem - par 13% no 1,93 eiro kilogramā līdz 1,68 eiro kilogramā, bumbieriem - par 11% no 1,43 līdz 1,28 eiro kilogramā. Nedaudz samazinājušās sviesta cenas, piemēram, par 11% sviestam ar tauku saturu 82-82,5% un sieram "Brie Prezident".

AREI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe atzina, ka sviesta mazumtirdzniecības cena pēc tās būtiskā kāpuma pērn Latvijā beidzot sāk samazināties un atgriezties pamatotā cenu līmenī, bet eļļas cenas samazinās visā pasaulē. Savukārt ābolu cenu samazinājums skaidrojams ar slikto ābolu ražu Eiropā un, sevišķi Vācijā, 2017.gadā, kam sekoja ļoti augstas cenas veikalos 2018.gadā. Pērn Polijā ābolu raža bija rekordaugsta, kas radīja lielu spiedienu tirgū. Poļu zemnieki zemo cenu dēļ pat rīkoja protesta akcijas, bet cenas tā arī palika zemas. Arī Latvijā ābolu raža beigu beigās izrādījās augstāka, nekā tika prognozēts vasaras vidū. Savukārt melleņu cenu samazinājums saistās ar ievērojamu audzēšanas platību pieaugumu pēdējos gados. Lielos apjomos mellenes audzē ne tikai Latvijā un kopējais novākto ogu apjoms ir būtiski pieaudzis.

Tikmēr ķiploku raža, pēc Gulbes teiktā, Eiropas valstīs bija zemāka, toties tā ir augstāka Ķīnā, kur jaunā raža pārklājās ar pērnās ražas atlikumiem. Novembra sākumā atsevišķās provincēs cenas bija sasniegušas zemāko līmeni pēdējos 10 gados.

Viņa piebilda, ka lielais sausums pagājušajā vasarā ir ietekmējis arī produktu cenām visā Eiropā. Dārzeņu kopraža Eiropā pagājušajā gadā bija gandrīz par trešdaļu zemāka nekā iepriekšējos gados. Piemēram, salīdzinājumā ar 2017.g. attiecīgo periodu, balto galviņkāpostu ražotāja cena gadu mijā bija par 60% augstāka Latvijā un par 60-100% augstāka Lietuvā. Latvijai neraksturīgi, šobrīd vairs visās lielveikalu ķēdēs nav nopērkami Latvijā audzēti kāposti.

Savukārt miltu un miltu izstrādājumu cenas, pēc viņas teiktā, ir kāpušas izejvielu cenu pieauguma dēļ. Pagājušajā gadā pasaulē pieauga graudu cenas. Tāpat pieaugusi ir arī maizes cena, ko ietekmēja ne tik daudz miltu cenas pieaugums, cik kopējais ražošanas izmaksu pieaugums. "Ļoti ilgu laiku lielās konkurences dēļ maizes cena bija nemainīgi zema," atgādināja Gulbe.

LETA jau vēstīja, ka šā gada sākumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas ir pieaugušas, šā gada turpmākajos mēnešos tām ir tendence saglabāties esošajā līmenī.

AREI ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.