Ekonomists: Latvijas eksportā pieticīgākais gada sākums pēdējo trīs gadu laikā

Salīdzinājumam pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk, nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5%, un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā.

Visnegatīvākā ietekme uz Latvijas eksporta rādītājiem februārī bija graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānisko iekārtu eksporta kritumam par attiecīgi 39,6%, 13,1% un 27,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šī graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Tas liek domāt, ka šis samazinājums lielā mērā ir noticis uz reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā.

Vienlaikus kopējos eksporta rādītājus februārī plusos noturēja 16,7% pieaugums koka izstrādājumu eksportā, kas noteikti nav ilgtspējīgs. Tik liels kāpums saistīts ar gan nelabvēlīgajiem laikapstākļiem koksnes ieguvei pērnā gada ziemā, gan ar ļoti augstajām koksnes cenām, par kurām jau šobrīd ir signāli, ka tās sāk mazināties. Tādēļ nākamajos mēnešos koka izstrādājumu eksportā redzēsim jau daudz pieticīgāku pieaugumu, taču gada otrajā pusē gada labs izaugsmes potenciāls būs graudiem, jo vēl vienu tikpat sliktu gadu lauksaimniecībā, cerams, nepiedzīvosim un vismaz gada sākums lauksaimniekiem ir bijis pozitīvs.

Protams, Latvijas eksporta izaugsmes iespējas visvairāk ietekmē ārējo tirgu attīstība, un šobrīd globālajā ekonomikā vērojamas diezgan izteiktas bremzēšanās pazīmēs rūpniecībā, kā arī pasaules tirdzniecībā, un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau runā par sinhronizētu izaugsmes tempu bremzēšanos pasaules vadošajās ekonomikās. Vājie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji šobrīd pamatā šķiet saistīti ar ciklisku pieprasījuma kritumu automašīnu, kā arī mikroshēmu un dažādu IT ierīču segmentos, ko pastiprina neatrisinātie tirdzniecības konflikti starp ASV, Ķīnu un Eiropas Savienību, kā neskaidrības arī saistībā ar "Brexit", kas jau varētu būt negatīvi ietekmējis globālo ražošanas ķēžu darbību. Neiepriecinošā jauno eksporta pasūtījumu dinamika apstrādes rūpniecībā, kā arī kravu apgrozījums kritums aviācijā un pasaules lielākajās ostās liek domāt, ka arī tuvākajos mēnešos nav sagaidāms aktivitātes pieaugums pasaules tirdzniecības plūsmās, un tas visvairāk šobrīd ir skāris Eiropu.

Pēdējā gada laikā eirozonas IKP izaugsmes prognoze 2019. gadam samazināta teju uz pusi (no 2% līdz 1,2%), savukārt finanšu tirgi signalizē par recesijas draudiem arī citos reģionos. Taču šie signāli nav pārliecinoši un situācija pasaulēs ekonomikā kopumā ir ļoti neskaidra. Dažādi indikatori norāda uz atšķirīgām tendencēm, un pakalpojumu nozares, kā arī iekšējais patēriņš lielākajā daļā pasaules ekonomikas saglabājas pietiekami spēcīgs. Latviju un Baltiju līdzšinējie satricinājumi ir skāruši salīdzinoši maz, jo neesam cieši integrēti autobūves un IT piegādes ķēdēs. Tāpat iekšējais būvniecības un privātā patēriņa cikls izaugsmes cikls Latvijā joprojām ir ļoti spēcīgs, tādēļ mūsu reģiona ekonomikas izaugsmes prognozes pagaidām nav mainītas.