Menu
 

"Swedbank" Finanšu institūts: Strauju algu kāpumu gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Strauju algu kāpumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, atzina "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.

Viņa norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem aizvadītajos 12 mēnešos kopējais algu pieaugums bijis krietni mērenāks, un to lielākā vai mazākā mērā piedzīvojis katrs trešais jeb 36% iedzīvotāju.

Pēc aptaujas datiem, lielākoties darba algas pieaugums bijis salīdzinoši pieticīgs - līdz 10% no iepriekšējās algas. Šādu atalgojuma kāpumu piedzīvojuši 29% aptaujāto. Tajā pašā laikā vairāk nekā pusei (52%) strādājošo pēdējo 12 mēnešu laikā atalgojums nav mainījies. Atalgojuma pieaugumu visspēcīgāk izjutuši vidēji augstu (700-900 eiro pēc nodokļu nomaksas) un augstu (virs 900 eiro) ienākumu saņēmēji.

"Nereti nākas saskarties ar viedokli, ka atalgojums mainās biroja darbiniekiem, bet tie, kuri dara fizisku darbu, visbiežāk nekādas izmaiņas neizjūt. Aptaujas dati gan liecina, ka atalgojuma pieaugumu praktiski vienlīdz lielā mērā izjutuši gan uzņēmumu un to struktūrvienību vadītāji (atzīst 40%), gan speciālisti un biroja darbinieki (38%) un fiziska darba darītāji (40%). Jāteic arī, ka aptaujas rezultāti iezīmē vēl kāda cita būtiska raksturlieluma ietekmi uz algu kāpumu - pieprasījumu pēc konkrētām zināšanām un prasmēm darba tirgū. Respektīvi, tie darbinieki, kuri jau šobrīd ir salīdzinoši augstu atalgoti, piedāvājot prasmes un zināšanas, kas tirgū arīdzan tiek attiecīgi novērtētas, savu darba samaksu kāpina straujāk," teica Kropa.

Viņa norādīja, ka šobrīd darba ņēmējiem ir pateicīgs laiks, jo uzņēmumiem ir patiesi nepieciešams darbaspēks ar noteiktām prasmēm, par ko arī var sagaidīt salīdzinoši dāsnu atalgojumu. Turpinoties labvēlīgajām tendencēm ekonomikā, strādāt gribētājiem atrast darbu joprojām būs pietiekami viegli, kas ir laba ziņa tiem, kuri meklē darbu vai arīdzan vēlas ko mainīt savā profesionālajā jomā.

Arī domājot par piemērotas darba vietas atrašanai nepieciešamo laiku, iedzīvotāju viedoklis nav tik viennozīmīgs, un strādājošo prognozes attiecībā uz nodarbinātību vērtējamas kā piesardzīgi optimistiskas, teica Kropa.

Viņa informēja, ka, domājot par savām iespējām atrast darbu tā zaudēšanas gadījumā, 37% pauduši pārliecību, ka līdzvērtīgu darbu spētu atrast laika posmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, kā arī praktiski tikpat liela daļa strādājošo (39%) prognozē, ka tas prasītu salīdzinoši ilgu laiku - sešus mēnešus vai vairāk. Optimisms attiecībā uz atbilstību darba tirgus pieprasījumam raksturīgs lielākoties strādājošajiem vecumā līdz 40 gadiem, pēcāk prognozēm kļūstot krietni pesimistiskākām, piemēram, 55% strādājošo vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem un 48% vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir pārliecināti, ka darba zaudēšanas gadījumā līdzvērtīgas nodarbinātības pozīcijas atrašana tiem prasītu ne vairāk par trim mēnešiem.

"Līdz ar tehnoloģiju attīstību atsevišķas profesijas ir piedzīvojušas pārmaiņas, bet vēl citas - radušās no jauna. Jauno zināšanu un prasmju dēļ, ko pieprasa darba tirgus, atrast jaunu darbu var būt izaicinoši jebkurā vecumā. Lai nebūtu jāpiedzīvo stress, ko rada ilgstoši nesekmīgi darba meklējumi, par savu profesionālo un personisko attīstību jārūpējas nepārtraukti. Veidi, kā to darīt, ir dažādi - gan valsts izveidotās mūžizglītības programmas, gan dažādi kursi un studiju programmas, kas pieejamas klātienē un arī attālināti," sacīja Kropa.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.