Latvijas iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī pieaudzis par 3%
- Autors: Apriņķis.lv
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017.g.1.ceturksnī – 2019.g.1.ceturksnī (procentos). Grafika - CSP
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 3%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2019.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro. Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 0,1%.
2019.gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 7,4 %. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,8 %, specializētie būvdarbi veikti par 20,5 % vairāk, savukārt inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 2,4 %.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 3,8%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 5,5 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 8,2 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 7,0 %.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugums par 4,0 %, ko veicināja kravu pārvadājumu palielināšanās par 5,1 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 1,6 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums par 2,6 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 28,7 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 4,3 %, tajā skaitā izmitināšanā vērojams samazinājums par 0,7 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 6,1 %.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 7,6 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11,8 %, telekomunikāciju pakalpojumi – par 5,9 %, bet informācijas pakalpojumi – par 3,9 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 7,1 % apmērā nodrošināja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības pieaugums, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums, kā arī būtisks izdevumu samazinājums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 8,2 %, ko veicināja 29,3 % pieaugums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 12,2 %, savukārt samazinājums par 4,4 % bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 5,4 %.
Salīdzinoši nelielos pieaugumu novērtējumus atsevišķās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.
Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,0 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 4,0 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 2,8 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 5,6 %. Iepriekšējā gada līmenī noturējušies mājsaimniecību izdevu par mājokli, kurus veido izdevumi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.