Menu
 

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,9%

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,5%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,9%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka 2018.gads Latvijas ekonomikai bija ļoti sekmīgs, tostarp izaugsmei pamatā bija būvniecības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozaru sniegums, kā arī transporta nozares spēja izmantot Krievijas ostu remontdarbus pārkrauto kravu apmēru kāpināšanai.

Tāpat Rimšēvičs norādīja, ka pērn aizvien skaidrāk iezīmējās, ka Latvijas ekonomika ir jau pāri cikla virsotnei un izaugsmes kāpums pamazām sāk bremzēties. Tostarp šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieauguma temps palēninājās līdz 3,2%, turklāt salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni tika piedzīvots kritums 0,1% apmērā.

"Šīs tendences ir likušas mums koriģēt ekonomikas izaugsmes prognozi, proti, IKP prognoze 2019.gadam samazināta līdz 2,9%," sacīja Rimšēvičs.

Viņš skaidroja, ka prognozes samazināšanai ir vairāki iemesli, tostarp globālās ekonomikas sabremzēšanās un ārējā pieprasījuma mazināšanās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, augstā ārējās vides nenoteiktība, kā arī laika apstākļu negatīvā ietekme uz enerģētiku un lauksaimniecību.

Rimšēvičs minēja, ka globālās ekonomikas sabremzēšanās un ārējā pieprasījuma mazināšanās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atspoguļojās vājākā eksporta izaugsmē, līdz ar to akcents pārvirzās uz iekšējo pieprasījumu. Reālais preču un pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī audzis par 3,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. "Jāņem vērā, ka iepriekš izskanējušais straujais eksporta pieaugums virs 10% bija viena mēneša - marta dati par preču eksporta pieaugumu nominālā izteiksmē. Turklāt straujo pieaugumu noteica lauksaimniecības produktu eksports, kur eksportētie apmēri būtiski svārstās pa mēnešiem, un marta kāpums izrietēja no ļoti zemas iepriekšējā gada marta bāzes. Tādējādi šis efekts nav uzskatāms par paliekošu," klāstīja Latvijas Bankas prezidents.

Otrs prognozes koriģēšanas iemesls, pēc Rimšēviča teiktā, bija augstā ārējās vides nenoteiktība, kas ģeopolitisko un ekonomisko norišu dēļ pakāpeniski atbalsojas arī mērenākā investīciju aktivitātē iekšzemē un varētu vairot patērētāju piesardzību. Savukārt trešais iemesls ir saistīts ar vairākiem vienreizējiem faktoriem, piemēram, ar laika apstākļu negatīvo ietekmei uz enerģētiku un lauksaimniecību.

Tāpat Rimšēvičs atzīmēja, ka joprojām saglabājas augsti ārējie riski, tostarp nenoteiktība saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības tarifu kari un ASV un Eiropas tirdzniecības tarifu karu iespējamība.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,8%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.