Eksperti: Jebkuri akcīzes preču legālās tirdzniecības ierobežojumi veicina nelegālo preču apriti

Biedrības "Business Against Shadow Economy" (BASE) loceklis Juris Stinka sacīja, ka gandrīz visi zina, kur Rīgas Centrāltirgū var nopirkt nelegālās cigaretes, jo pirms pāris gadiem tika radīts monopols un ekskluzīva vieta cigarešu nelegālajai tirdzniecībai, aizliedzot legālo cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū.

"Arī aizliegums naktīs tirgot alkoholu nav samazinājis dzeršanu Latvijā, bet gan radījis veselu industriju, kas dažādos interesantos veidos atrod iespējas alkoholu tirgot naktī," sacīja Stinka.

Cigarešu tirgotāja "Philip Morris International Latvia" korporatīvo attiecību vadītāja Madara Apsalone norādīja, ka cigarešu kontrabanda ir ļoti izdevīga lieta, jo akcīzes nodoklis veido apmēram 80% no cigarešu paciņas cenas - ja Latvijā vidējā paciņas cena ir 3,2 eiro, tad Baltkrievijā - 0,59 eiro.

"Nepieciešama samērīga valsts attieksme pret legālo tirgu, jo brīdī, kad ļoti strauji pieaug akcīze, arī kontrabandas patēriņš pieaug strauji. Jo vairāk valsts mēģina ierobežot legālo tirgu, jo lielāka patērētāju motivācija pirkt nelegālo preci. Arī nākamgad stāsies spēkā lēmums tirgot cigaretes slēgtos stendos, kā arī aizliegums tirgot mentola cigaretes, kas veido 15% tirgus. Kaut kādā veidā jau pircējs pie šīm cigaretēm nonāks," sacīja Apsalone.

Arī augstskolas "SSE Riga" asociētais profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, biedrības BASE loceklis Arnis Sauka atzina, ka kontrabanda ir jāapkaro daudz stingrāk un jāstiprina to apkarojošās iestādes, taču, būtu labi, ja valsts netieši neveicinātu kontrabandu.

"Augsta akcīze ir viens no veidiem, kā valsts netieši veicina kontrabandu. Tāpat satraukumu rada tas, ka, piemēram, nelegālas cigarešu ražotnes uzturēšana ar likumu nav kriminalizēta," sacīja Sauka.

Arī pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzina, ka kontrabandas preču cenu atšķirība ir būtisks, bet tikai viens no kontrabandu veicinošiem faktoriem. "Svarīgs faktors ir arī labā kontrabandas pieejamība. Tāpat pilnīgi visi ierobežojumi legālajai tirdzniecībai noteikti veicina nelegālo tirdzniecību. Manuprāt, akcīzes nodoklis būtu jāsamazina, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka, palielinot akcīzi, tās ieņēmumi sarūk," viņš teica.

Stinka piebilda, ka ar kontrabandas apkarošanu problēmas ir arī prokuratūrās un tiesās, jo ļoti ilgu laiku prasa lietas novešana līdz notiesājošam rezultātam. ''Piemēram, Francijā, ja cilvēks tiek pieķerts ar narkotikām un atzīst savu vainu, viņam atņem narkotikas, piemēro lielu sodu un ar to viss beidzies. Latvijā vienmēr tiek sākts kriminālprocess un tad ceļš līdz tiesai un pats tiesas process ilgst gadiem," viņs sacīja, piebilstot, ka kontrabandistiem Latvijā nav lielu risku nonākt cietumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārstāvis Guntis Bērziņš atzina, ka atbildīgās iestādes Latvijā daudz rūpējas par kontrabandas piedāvājuma samazināšanu, bet pārāk maz domā par to, kāpēc ir tik liels pieprasījums. "Kaut kas nav kārtībā ar pieprasījuma samazināšanu," viņš sacīja.

Stinka arī minēja piemērus, ka Igaunijā akcīzes preču industrija muitai ir pirkusi dienesta suņus, Lietuvā uzņēmēji pirkuši muitas aprīkojumu, savukārt Latvijā likums aizliedz uzņēmējiem palīdzēt valsts iestādēm.

Arī Apsalone atzina, ka nozare būtu gatava atbalstīt tiesībsargājošo iestāžu darbu un pauda cerību, ka likumdošanā tiks radītas iespējas palīdzēt.