Menu
 

Finanšu ministrija samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam līdz 2,8%

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Finanšu ministrija saglabājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 3,2% apmērā, bet ekonomikas pieauguma prognoze nākamajam gadam samazināta no iepriekš lēstajiem 3% līdz 2,8%, pavēstīja ministrijā.

"Sākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam. Savukārt 2020.gadā Latvijas IKP palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs," informēja ministrijā.

Finanšu ministrijā norādīja, lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tostarp krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Investīciju pieauguma tempiem 2019.gadā pazeminoties līdz vienciparu skaitlim (8,2%) un eksporta kāpumam saglabājoties mērenā 2,9% līmenī, galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku ar 3,4% pieaugumu izvirzīsies privātais patēriņš, ko veicinās spēcīgi augošie iedzīvotāju ienākumi, kā arī bezdarba kritums un augošā nodarbinātība. 2020.gadā ekonomikas izaugsme pazemināsies līdz 2,8%, ko noteiks lēnākie investīciju pieauguma tempi, kā arī pieaugusī nenoteiktība ārējā vidē, un arī visā 2020.-2022.gada periodā kopumā IKP pieauguma tempi būs stabilizējušies 2,8% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam, klāstīja ministrijā.

Tāpat ministrijā informēja, ka gada vidējā inflācija 2019.gadā prognozēta 2,8%, bet 2020.gadā tā gaidāma 2,5% līmenī.

Salīdzinājumā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam prognozēm inflācijas prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt straujāka nekā prognozēts iepriekš elektroenerģijas un dabas gāzes cenu pieauguma dēļ, kā arī zemāka eiro kursa ietekmē, bet inflācijas prognoze 2020.gadam paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.

Straujajam algu pieaugumam, kas pagājušajā gadā sasniedza 8,4%, saglabājoties arī šā gada pirmajā ceturksnī, mēneša vidējās bruto darba samaksas pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par vienu procentpunktu - līdz 7,5%, bet 2020.gadam tā palielināta par 0,5 procentpunktiem - līdz 6%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā veidos 1079 eiro, bet 2020.gadā paaugstināsies līdz 1144 eiro.

Saglabājoties stabilai ekonomikas izaugsmei, sagaidāms, ka tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad augs par 0,5% - līdz 914 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nākamajā gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, bet bezdarba līmenis turpinās pazemināties, noslīdot līdz 6,6%. Salīdzinot ar iepriekšējām Finanšu ministrijas prognozēm, nodarbināto skaita un bezdarba līmeņa prognozes nav mainītas, atzīmēja ministrijā.

"Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2020.gada budžeta projektam, Finanšu ministrija balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze," piebilda ministrijā.

Pēc ministrijā skaidrotā, būtiskākie negatīvie riski pašlaik saistās ar pieaugušo nenoteiktību pasaulē - augošajām protekcionisma tendencēm, ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu, ieilgušo nenoteiktību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, augošo nestabilitāti ģeopolitisko konfliktu reģionos, kamēr no iekšējiem riskiem par visaktuālāko pašlaik uzskatāms produktivitātē nebalstīts darba samaksas kāpums. Savukārt pozitīvie riski saistīti ar vairāku lielu investīciju projektu realizāciju, kuru ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties labvēlīgāka, nekā sākotnēji sagaidīts, kā arī straujāku privātā patēriņa pieaugumu Latvijā un labvēlīgāku attīstību Latvijas ārējos tirgos.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Latvijas banku ekonomikas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 20.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.