Menu
 

"Swedbank": Sabiedrības zināšanas par pensiju 2. līmeni ir viduvējas vai sliktas Apriņķis.lv

  • Autors:  Jānis Krops, "Swedbank" mediju attiecību vadītājs
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Kā liecina "Swedbank" veiktā aptauja, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (39%) savas zināšanas par pensiju 2. līmeni vērtē kā viduvējas – zina, kas pārvalda pensijas plānu, bet tā rezultātiem līdzi neseko. Taču trešdaļa (29%) pat nezina, kas ir viņu pensijas plāna pārvaldītājs, un kopumā zināšanas vērtē kā sliktas. Tikai desmitā daļa aptaujāto (13%) izprot pensiju 2. līmeņa nozīmību un regulāri seko līdzi izvēlētā plāna ienesīgumam, kā arī pēc vajadzības to maina.

Kā galvenos pensiju 2. līmeņa pārvaldītāja izvēles kritērijus iedzīvotāji min ienesīguma rezultātus (46%), vecumam atbilstošu pensijas plānu (23%) un līdzekļu pārvaldītāju pieredzi (23%), kam seko komisijas (17%) un līdzekļu pārvaldītāja ieguldīšanas stratēģija (17%).

Taču 37% iedzīvotāju nav skaidru kritēriju, pēc kuriem vadīties, izvēloties pensiju 2. līmeņa plānu pārvaldītāju. Tāpat 36% nav viedokļa par vēlamo ieguldījuma stratēģiju pensijas 2. līmeņa uzkrājumiem, kas vēlreiz apliecina zemo interesi un zināšanas par šo uzkrājuma veidu.

“Pensiju 2. līmenis ir iedzīvotāju nauda, kuru nesajūtam šodien, bet tā būs nozīmīgs atbalsts nākotnē. Šobrīd 6% no strādājošo algas katru mēnesi tiek novirzīti pensiju 2. līmeņa uzkrājumu veidošanai, un no nākamā gada šo uzkrājumu būs iespējams mantot. Tāpēc pensiju plānu dalībniekiem ir jābūt apdomīgiem un disciplinētiem investoriem. Jo tas, kur un kādā veidā izvēlētais pensiju pārvaldītājs iegulda iedzīvotāju naudu, ir tiešā mērā atkarīgs no katra paša izvēles. Ieteicamākais ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu, kas paredz aktīvākus ieguldījumu ar lielāku peļņas potenciālu jaunībā, bet, tuvojoties vecumdienām, ieguldījumi kļūst konservatīvāki, saglabājot iepriekš nopelnīto. Tāpat noteikti jāizvērtē vēsturiskie peļņas rādītāji, kam ļoti būtisks ir mērogs – viena gada rezultāti nav rādītājs, ir jāskatās vismaz 5 vai 10 gadu griezumā,” stāsta "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.

Kā norāda "Swedbank" pārstāvis, šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tajā, ka iedzīvotājiem nav pieejams saprātīgs risinājums, kur redzēt un sekot līdzi – vai izvēlētais pensiju plāns pavairo kapitālu vecumdienām, vai gluži pretēji. “Diemžēl pašlaik visa informācija par pensiju plānu darbību nav pieejama vienkopus, un arī tā, kas ir pieejama (piemēram, iemaksu un nopelnītā atskaite portālā "Latvija.lv") ir gan grūti atrodama, gan arī sarežģīta un ne uzreiz saprotama. Lai no esošās informācijas uzzinātu, cik tiešām iedzīvotājs savā pensiju plānā gada laikā ir nopelnījis (jo vairāku gadu griezumā var būt mainījusies gan darba alga, gan pensiju plāns vai pārvaldītājs), ir jālejupielādē atskaites par vairākiem gadiem un pašam jāveic sarežģīti finanšu aprēķini. Būsim atklāti – bez zināšanām finanšu jomā to neviens nedara un nedarīs. Nedaudz var palīdzēt portāls "Manapensija.lv", kur var apskatīt pensiju plānu – nopelnīto attiecīgajā gadā vai noteiktā laika posmā. Taču tā ir tikai daļa no nepieciešamās informācijas, un to var salīdzināt ar vidējo temperatūru siltumnīcā. Kopumā jāsaka, ka šīs kopējās bildes trūkums arī visdrīzāk ir lielākā barjera straujākas iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par pensiju uzkrājumiem,” norāda P. Stepiņš.

Trīs pamatlietas, kas jāņem vērā, izvēloties pensiju plānu pārvaldītāju (pat ja visi finanšu rādītāji nav izprotami)

• Vai izvēlētais pensiju plāns atbilst tavam vecumam? Jo jaunāks esi, jo vairāk vari riskēt un gūt peļņu, bet, jo vecāks paliec, jo konservatīvākiem jākļūst taviem ieguldījumiem, lai īsi pirms nauda būs vajadzīga nepazaudē jau uzkrāto. Tāpēc jāizvēlas savam vecumam atbilstošs dzīves cikla plāns.

• Izvērtē, kā tiks ieguldīta tava nauda. Pensiju pārvaldītāji piedāvā aktīvi un pasīvi pārvaldītus pensiju plānus. Aktīvi pārvaldīta pensiju plāna mērķis būs nopelnīt vairāk jeb strādāt labāk par finanšu tirgu vidējo rezultātu, savukārt pasīvi pārvaldīta pensiju plāna mērķis būs nopelnīt tikpat, cik iespēj finanšu tirgi. Tā kā aktīvajiem un pasīvajiem plāniem ir dažādas ieguldīšanas stratēģijas, tad to rezultāti atšķirsies. Un galvenais atšķirību cēlonis būs nevis mainīgā komisija (jo pasīvie plāni mainīgo komisiju izvēlas neieturēt), bet gan plānu stratēģija.

• Kāda ir komisijas maksa par līdzekļu pārvaldīšanu? Komisija ir samaksa par naudas investēšanu un uzraudzību, lai pensijas gados katrs no mums saņemtu pēc iespējas vairāk. Komisiju parasti veido divas daļas – fiksētā komisijas maksa un mainīgā komisijas maksa. Mainīgo komisijas maksas daļu pārvaldītājs reizi gadā saņem vien tad, ja ieguldījumi bijuši īpaši sekmīgi un pelnoši, proti, ir nopelnīts vairāk, nekā uzrādījuši finanšu tirgi, un attiecīgajā gadā strādāts ar peļņu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.