Kodu kartes aiziet vēsturē Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Publicitātes foto
Jau ziņots, ka sakarā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām par klientu drošību digitālajā vidē bankas pakāpeniski nomaina kodu kartes – līdzšinējo maksāšanas un komunikācijas instrumentu. To vietā tiek ieviestas mobilās lietotnes un kodu kalkulatori. Arī viena no lielākajām Latvijas komercbankām – "Swedbank" jau 2019. gada 9. septembrī pilnīgi pārtrauks kodu karšu izmantošanu – atlicis mazliet vairāk par diviem mēnešiem. Arī Pierīgas novados ir daudz šīs bankas klientu, tādēļ vēlējāmies noskaidrot lasītājus interesējošos jautājumus un to, cik klientu mūsu novados vēl nav sākuši izmantot jaunos instrumentus. Atbild AS "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
Kādas ir kodu kartes alternatīvas?
Visērtākais risinājums būs mobilā lietotne "Smart-ID", ko savā viedtālrunī (vai planšetē) katram klientam ir iespēja lejupielādēt patstāvīgi pāris minūtēs. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce (citiem vārdiem – ja jums ir parastais mobilais tālrunis, – red.), noderēs kodu kalkulators, ko ir iespējams saņemt jebkurā "Swedbank" filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot internetbankā. Ja karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to ir iespējams izmantot "Swedbank" filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.
Kādos gadījumos nepieciešams izvēlēties kodu kalkulatoru?
Tikai tad, ja nav pieejama viedierīce, kas atbalsta "Smart-ID", un eID karte ar lasītāju. Uzsākot kodu karšu migrāciju (nomaiņu, – red.), daļēji tika samazināta kodu kalkulatora standarta cena (tagad 6 eiro). Bet senioriem no 65 gadiem un jauniešiem līdz 18 gadiem kalkulatoru tagad ir iespējams iegādāties par 2 eiro. Iedzīvotājiem ar maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti kodu kalkulatori tiek izsniegti bez maksas, uzrādot konkrēto statusu apliecinošu dokumentu. Klientu ērtībai pieejami arī lielāki kalkulatori, ja nepieciešams, tiek nodrošināta arī skaņas funkcija.
Vai un kā strādājat individuāli ar klientiem, kuri vēl nav nomainījuši kodu kartes?
Klientus, kuri joprojām nesteidzas nomainīt kodu kartes, mēs cenšamies uzrunāt individuāli – iespējas ir dažādākās: paziņojumi internetbankā vai citos, klientiem tradicionālos informācijas kanālos. Liela nozīme šobrīd ir tieši reģionālajai presei, kas vislabāk spēj uzrunāt katras pašvaldības iedzīvotājus, tādēļ priecājamies, ka "Rīgas Apriņķa Avīze" ir gatava informēt par šīm gaidāmajām pārmaiņām savus lasītājus.
Vai ir kāda ļoti centīga vai, tieši otrādi, – ļoti slinka iedzīvotāju grupa? Kā veicas senioriem?
Viens mīts, ka seniori ir sabiedrības daļa, kam datorprasmes un interneta lietošanas paradumi sagādā lielākas grūtības, daļēji ir apgāzts. Mēs redzam, ka lielākās grūtības apgūt jaunos autentifikācijas rīkus ir vecuma grupai no 50 gadiem. Seniori, vecāki par 65 gadiem, šo pāreju ir veikuši diezgan labi. Iemesli var būt visdažādākie: vai nu senioriem ir lielāka pietāte laikus gatavoties pārmaiņām un neatlikt visu uz pēdējo brīdi, vai arī viņi ir elastīgāki sava laika plānošanā, īpaši, ja seniori ir jau nestrādājoši pensionāri. Protams, visās vecuma grupās ir cilvēki, kuri vēl nav nomainījuši kodu kartes, tādēļ šobrīd nav vienas noteiktas grupas, kurā jau būtu pabeigta kodu karšu migrācija.
Kā gatavojaties lielākam klientu pieplūdumam bankas filiālēs septembrī?
Protams, "Swedbank" gatavojas iespējamam klientu plūsmas pieaugumam septembrī mūsu filiālēs. Tādēļ jau vairāk nekā gadu iepriekš "Swedbank" uzsāka klientu informēšanas kampaņas, lai maksimāli samazinātu klientu skaitu, kuriem pēc 9. septembra nāksies doties uz filiāli. Ja apmeklējums filiālē ir nepieciešams, klientu ērtībai ir ieviesta iespēja pierakstīties konkrētam apkalpošanas laikam, lai samazinātu rindā gaidīšanas ilgumu. Papildus informējam, ka septembris tradicionāli nozīmē arī jauno studentu ierašanos bankā, lai izveidotu jaunas ISIC studentu kartes. Tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi pabeigt kodu karšu migrāciju līdz 9. septembrim.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra komunikācijas vadītāja Santa Zarāne, vaicāta par šādas pārejas atbilstību patērētāju tiesību pamatnostādnēm, atzina, ka tā ir atbilstoša, piebilstot, ka normatīvie akti nosaka tehniskās prasības, kas jāievieš maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, taču ne ES direktīvā, ne regulā nav iekļautas prasības par konkrēto tehnoloģiju ērtu pieejamību lietotājiem. Tātad – ne pārāk glaimojoši, bet jāmaina vien būs.