Ekonomists: Eksportā saglabājas minimāls optimisms
- Autors: Dainis Gašpuitis, ekonomists, AS "SEB banka"
Foto - arhīvs
Maijā preču eksporta vērtība ir kritusies par 2,6%, savukārt importa vērtība augusi par 8,6%. Savukārt gada pirmajos piecos mēnešos eksports ir palielinājies par 2,1%, bet imports par 7,9%.
Maija rezultāts ir visai neizteiksmīgs, kaut kopumā apjomi vairums nozaru uzrāda labu pieaugumu. Aci piesaista četras nozares. Milzīgs kritums uzrādās mehānismiem un to ierīču eksporta apjomos (-47,3%). Tas, visticamāk, ir globālās izaugsmes palēnināšanās un attiecīgi reeksporta apjomu krišanās iemesls. Nozīmīgs kritums vērojams dzelzs un tērauda produkcijai (-17,5%), kur negatīvo lomu nospēlē globālās rūpniecības vājums.
Tāpat saglabājas apjomu samazināšanās kokrūpniecības eksportā, kas, sekojot būvniecības cikla norietam Eiropā, tai skaitā Skandināvijā un attiecīgi arī sekojošais cenu atslābums, varētu turpināties arī gada otrajā pusē. Tāpat uzrāviens, ko dzina uzkrājumu veikšana Brexit scenārijam, varētu būt sevi izsmēlis.
Pērn viens no eksporta izrāviena kaldinātājiem bija alkohola eksports, īpaši uz Krieviju. Alkohola kāpums gada pirmajos trijos mēnešos turpinājās, taču straujš kritums ir aizsācies aprīlī un maijā, pavelkot uz leju arī kopējos rādītājus. Visticamāk, pēc rekordaugstu apjomu sasniegšanas, notiek to normalizēšanās, taču Krievija turpinās būt šī produkta viens no galvenajiem galamērķiem. Gada piecos mēnešos alkohola kopējais eksports, gan uz Krieviju joprojām ir plusos, attiecīgi 4,8% un 0,6%.
Ņemot vērā globālās ekonomikas un eksporta konjunktūras vājumu, arī uz būtisku Latvijas eksporta izaugsmi šogad cerēt nevar un eksports šogad uzrādīs minimālu kāpumu aptuveni 2% apmērā. Tas, ka situāciju pārlieku dramatizēt nevajadzētu, signalizē Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem turpmākajiem trim mēnešiem. Pēc lejupslīdes pirmajos gada mēnešos, jūnijā tas ir atgriezies pērnā gada līmenī. Taču kopējo eksporta apjomu izmaiņas koriģēs starptautiskās tirdzniecības plūsmas un attiecīgi reeksports. Jāsagaida arī rudens un jācer, ka Latvijā izdosies laba graudaugu raža. Tas ļaus pietiekami būtiski uzlabot kopējos eksporta apjomus.
Globālais jaunu eksporta pasūtījumu indekss ir noslīdējis no 49 līdz 48,8 punktiem, kas atbilst pasaules tirdzniecības gada pieaugumam ap 1%. Eksporta pasūtījumu tendences un mērogs norāda, ka pie vainas ir globālā pieprasījuma vājināšanās, ko pastiprina tirdzniecības karu ietekme. Pēc pieauguma martā par 0,8%, aprīlī globālās tirdzniecības apjomi samazinājās par 0,7%. Vājais veikums lielā mērā balstās strauji augošo valstu eksporta kritumā.
Arī alternatīvie pasaules tirdzniecības indikatori – jūras un gaisa kravu pārvadājumu indeksi uzrāda visai nepārliecinošu ainu. Apsteidzoši rādījumi neliecina par drīzas atgūšanās iespējām. Turklāt vēsturiskās kopsakarības rāda, ka gada otrajā pusē globālajā tirdzniecībā dominēs stagnācija.