Vardarbība skolās. Vai tas ir kaut kāds mūsdienu fenomens vai vardarbība skolās ir bijusi vienmēr, tikai par to nerunāja? Tomēr ir kaut kādi faktori, notikumi, kas pēdējos gados ir vairāk ietekmējuši sabiedrības, tai skaitā bērnu, psihoemocinālo veselību un pacēluši gaismā daudzas ielaistas problēmas. Iespējams, tas ir Covid-19 pandēmijas laiks, karš Ukrainā, varbūt iekļaujošā izglītība, kas tika ieviesta “uz papīra”, nenodrošinot visus nepieciešamos instrumentus skolām un vecākiem. Arī likumdevēju dienaskārtībā ir šie jautājumi. 18.septembrī Saeimā sadarbībā ar biedrību “Vecāku alianse” un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju tiek rīkota starptautiska konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”.

Allaž esmu ļoti cienījis un augstu vērtējis skolotāju, kas savā skolā, pilsētā, pagastā nav tikai skolotājs. Ar to nedomājot tiešo stereotipu iz senām dienām, kad par gudriem ik miestā uzskatīja trīs cilvēkus – skolotāju, dakteri, mācītāju. Laiki mainījušies līdz nepazīšanai, bet kaut kāda saikne no tālās pagātnes joprojām dzīva. Šoreiz ceļš aizved uz Madlienu, kas var lepoties ar daudziem saviem cilvēkiem, arī ar skolotāju Rasmu Vērpēju. Skolotāja daudzus gadus pilda arī Madlienas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieces misiju – jā, tā ir misija, nevis baznīcas amats.

Ar Parīzes latviešu kora “Latve” diriģenti Ināru Braži sarunājamies dziesmu svētku laikā “Daugavas” stadionā pirms deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Ināra atnākusi kopā ar dzīvesbiedru – francūzi –, jo koncertā dejos viņu četrpadsmitgadīgais dēls Karloss, kurš dzimis un audzis Francijā. Ināra ir īstena kurzemniece, no Aizputes. Beigusi Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Latvijas Mūzikas akadēmiju. “Zināju, ka mans ceļš vedīs ārpus Latvijas. Domāju, ka tā būs Vācija vai Austrija, bet dzīve aizveda uz Franciju.”

Narkotisko vielu pieejamība un lietošana jauniešu vidū Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi un narkologi ceļ trauksmi par strauji pieaugošo izsaukumu skaitu uz narkotiku pārdozēšanas gadījumiem. Parādās arvien jauni, dzīvībai īpaši bīstamu narkotiku veidi. Oficiālā policijas statistika liecina, ka gada laikā aptuveni divi tūkstoši jauniešu tiek aizturēti alkohola reibumā, aptuveni trīs simti – narkotiku reibumā. Tie ir tikai statistikas dati, kurus, kā atzīst neatliekamās palīdzības mediķi, var vēl krietni pareizināt. Neesot dienas, kad viņi nesaņemtu izsaukumu pie kāda gados jauna cilvēka, kura dzīvība jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir dienas, kad vairākus neizdodas glābt.

Režisori Virdžīniju Lejiņu pazīst pēc tautā iemīļotās daudzsēriju filmas “Likteņa līdumnieki”. Par to viņa ir saņēmusi augsto valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Tagad TV pirmizrādi gaida režisores jaunākais darbs – dokumentālā filma “Es esmu runājusi” par 103 gadus jauno aktrisi Elvīru Baldiņu, kuru vecākā un vidējā paaudze noteikti atceras Paula Putniņa lugā “Gaidīšanas svētki” toreizējā Jaunatnes teātrī.

Artūra un Elmas Petrovsku ģimenē aug četri bērni. 2009. gadā, lai pārvarētu finansiālo krīzi, ģimene pieņēma lēmumu doties uz Angliju. Lēmums nenāca viegli, bet tobrīd viņiem bija trīs mazi bērni, vīrs bija vienīgais apgādnieks. Anglijā Artūram bija labi apmaksāts darbs, ģimenei bija labi dzīves apstākļi, tomēr pēc pieciem gadiem svešumā viņi nolēma atgriezties Latvijā.

Latvijas valstij ļoti nozīmīgs datums šogad būs 31. maijs, kad Saeimas deputāti vēlēs valsts augstāko amatpersonu – Valsts prezidentu. Tikmēr žurnālisti medijos mēģina skaidrot, kādam šī amata kandidātam būtu jābūt un ko no savas valsts prezidenta sagaida iedzīvotāji.

Horvātijas Republikas Viesmīlības izglītības skolotāju asociācija sadarbībā ar nodibinājumu “Caritas Latvija”  pirmo reizi Latvijā rīkoja starptautisko Eiropas Gastronomijas konkursu “Cupid’s Spoon”. Konkurss jau ir norisinājies trīspadsmit Eiropas Savienības valstīs un Ukrainā, un maija sākumā tas notika arī Rīgā, pie ”Caritas Latvija” sociālo pakalpojumu centra “Terēzes māja”. Konkursā piedalījās divdesmit cilvēku no visas Latvijas – invalīdi un jaunieši, kas ir palikuši bez vecāku gādības vai atrodas nelabvēlīgā sociālajā situācijā. Kategorijā “Labākais pavārs” uzvarēja un nākamgad uz pusfinālu Horvātijā dosies Diana Ponaskova, kategorijā “Labākais bārmenis” – Ilmārs Žekaitis.

Vilnis Sosārs ir onkologs, paliatīvās aprūpes aizsācējs Latvijā. Pirms apmēram 30 gadiem, kad Latvijā pēc viņa iniciatīvas sākās aktīvas diskusijas par to, kādai būtu jābūt paliatīvās aprūpes sistēmai, Vilnis jau bija daudz iedziļinājies citu valstu pieredzē, apmeklējot funkcionējošus paliatīvās parūpes centrus un dažādas konferences, tiekoties ar citu valstu paliatīvās aprūpes pārstāvjiem, daudz pētot, analizējot, iedziļinoties.

Pēdējos gados Latvijā aktuālas ir kļuvušas diskusijas par ģimenes un laulības definīciju, daži aktīvisti iestājas pat par bērnu adopciju viendzimuma pāriem. Šajās diskusijās uzmanības centrā nereti tiek liktas pieaugušo vēlmes pēc personīgās laimes, neapzināti šīm vēlmēm pakārtojot bērnu pamatvajadzības un dabiskās tiesības. Apzinoties šo netaisnību pret bērniem, amerikāniete Keitija Fausta aizsāka globālu kustību “Them Before Us”, kas aizstāv bērna dabiskās tiesības un pamatvajadzības uz saikni ar savu bioloģisko mammu un tēti visos gadījumos, arī tad, kad to atzīšana prasa pieaugušajiem upurēt savas vēlmes un plānus.

Sabiedrisko attiecību padomnieks, politikas eksperts, rakstnieks un publicists Jurģis Liepnieks ir pamanāma personība. Viņa izteikumi publiskajā telpā vienmēr bijuši nelaipojoši un pat izaicinoši – kā šāviens pierē.