Komponists Gaitis Lazdāns dzimis Jēkabpilī, kur savulaik pabeidza mūzikas skolu sitaminstrumentu specialitātē. Viņš uzauga pavisam parastā ģimenē, taču vecāki pamanīja dēla interesi par mūziku un nolēma Gaiti aizvest uz mūzikas skolu. Skolas laikā viņš bija liels grupas “Depeche Mode” fans. Jēkabpilī Gaitis Lazdāns profesionālā mūziķa gaitas sāka kā bundzinieks grupā “Ilūzija” un taustiņinstrumentālists grupā “Svīta”. Agri sāka koncertēt ballēs un kāzās, iepazina šlāgermūzikas pasauli.

Var droši teikt, ka Latvija ir ērģeļu zeme. Bet kas gan tā būtu bez saviem ērģelniekiem! Pazīstamāko Latvijas ērģelnieku vidū noteikti minama Edīte Alpe. Viņa ir ne tikai Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes ērģelniece, bet arī muzikālās dzīves vadītāja un koncertu producente, starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “Vox angelica” dibinātāja un vadītāja. Viņas vadītie projekti vairākkārt ieguvuši Jūrmalas Gada balvu kultūrā dažādās nominācijās. Jau ceturtdaļgadsimtu viņa ir Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagoģe un kopš 2007. gada pasniedz ērģeļspēli. Viņa bieži uzstājusies nozīmīgākajās Latvijas ērģeļmūzikas koncertu norises vietās un sadarbojusies ar daudziem solistiem un instrumentālistiem.

Kaspars Markševics ir gan profesionāls mūziķis un “Radio 2” ētera personība, gan Latvijas Bērnu atbalsta fonda un centra “Augstāk par zemi” vadītājs. Atbalsts bērniem ar uzvedības problēmām un darbs ar ģimenēm ir viņa dzīves aicinājums un darbs, līdz kuram viņu aizveda paša bērnībā piedzīvotais. 26. janvārī, kad sarunājāmies ar Kasparu, Latvijas Bērnu atbalsta fonds svinēja savu trīsdesmito dzimšanas dienu.

Varētu vaicāt, vai tiešām šodien kāds vēl nezina, ar ko atšķiras sieviete no vīrieša, un ko vēl jaunu un pārsteidzošu par šo tēmu varētu atklāt zinātne. Šī būs saruna ar ārstu epidemiologu Renē Ekošāru (René Ecochard) no Francijas, kurš bieži no rītiem pie brokastīm savai sievai pārstāsta savus jaunākos atklājumus un zinātnisko pētījumu kopsavilkumus. Zinātne ir viņa dzīve, bet lielākā bagātība – četri bērni un nu jau piecpadsmit mazbērnu. Pēdējos gadus Renē Ekošārs, emeritētais profesors Kloda Bernāra universitātē Lionā, ir veltījis antropoloģijas neirozinātnei, par ko viņš ir gatavs pastāstīt “Kodola” lasītājiem, ļaujot mazliet ieskatīties arī savā jaunākajā grāmatā “Vīrietis, sieviete… Ko mums stāsta neirozinātne”, kas satricinājusi ne vienu vien prātu, jo sniedz atbildi uz jautājumu, ko jaunu par vīrieti un sievieti atklājusi neirozinātne.

Juriste Inga Bite kopā ar ģimeni dzīvo Salaspils novadā, taču bērni mācās Ropažu novada Garkalnes pagastā. Uz sarunu Ingu aicināju, lai runātu par Pierīgas novados aktuālo tēmu – pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pieejamību un, protams, izglītības saturu.

Pagājušā gada nogalē klajā nāca Anda Kudora grāmata “Russia and Latvia: A Case of Sharp Power”. Tā ir nopērkama izdevniecības ”Routledge” internetveikalā. Grāmata ir veltīta Krievijas asās varas īstenošanas Latvijā izpētei, sevišķu uzmanību veltot Krievijas ārpolitikai Vladimira Putina valdīšanas laikā.

Ar arhibīskapu Jāni Vanagu par kristīgo un tradicionālo tradīciju rīvēšanos sarunājamies Adventa otrās svētdienas priekšvakarā. Divas dienas vēlāk mediji ziņos, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ilggadējais vadītājs drīzumā dosies emeritūrā jeb pensijā. Sarunā šo faktu viņš nepieminēja ne ar vārdu, vien pajokoja, ka nesen pamanījis – kāds lielveikalu tīkls viņam piedāvā senioru atlaides. Ar Skolotāju esam pazīstami kopš 80. gadu sākuma, kad Jānis Vanags mācīja ķīmiju Rīgas 31. vidusskolā. Biju viņa skolniece.

Rakstniece un žurnāliste, daudzu “Kodola” interviju autore Guna Roze ir tukumniece. Tātad piederīga pirmajai un pagaidām vienīgajai Latvijas pilsētai, kas nupat, 31. oktobrī, iekļauta UNESCO Radošo pilsētu tīklā kā Literatūras pilsēta. Jau pāris dienu vēlāk Guna devās uz Angliju, jo viņas romāns “101. kilometrs” ir starptautiska vēsturiska pētījuma objekts.

Grāmatas un mācību materiāli, kuros pieauguši cilvēki maziem bērniem māca par dzimumu kā sociālu konstruktu, pornogrāfijai un pedofilijai pielīdzināmā veidā attēlo dzimumorgānus un ataino bērnus seksualizētās situācijās ar pieaugušiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, – tas viss ir izsaucis skarbu to vecāku reakciju, kuri pilnīgi noteikti nevēlas, lai viņu bērniem šāda indes ideoloģija tiktu indoktrinēta. “Kodola” sarunā ar kinorežisori un esejisti Viju Beinerti – par šiem un arī citiem satraucošiem tematiem.

Septembrī Saeimas namā notika konference “Bērnu un jauniešu psihoemocionālā veselība – risinājumi izglītības sistēmā”, kuras mērķis bija “identificēt aktuālākās bērnu un jauniešu psihoemocionālās veselības problēmas un diskutēt par iespējamiem risinājumiem”. Redakcijas uzmanību piesaistīja atbalsta centra “Tilts” vadītāja Kaspara Prūša runa paneļdiskusijā. “Tilts” palīdz ģimenēm, kas uzņem bērnus no bērnunama. Kopā ar diviem pašu bērniem Kaspara ģimene audzina arī adoptētu dēlu – “foršu puiku”, kā viņš vienmēr uzsver.

Pagājušā gada 26.oktobrī Tieslietu ministrijas vadībā tika uzsākts darbs, lai meklētu labāko risinājumu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā bērniem ar smagām uzvedības problēmām jeb tiem bērniem, kuri ir izdarījuši Krimināllikuma pārkāpumus. Šobrīd valstī nav terapeitiskas iestādes, kur šiem bērniem tiktu nodrošināta dzīvošana uz vietas un  komplekss, mērķtiecīgs, profesionāls darbs ar šiem pusaudžiem, tāpēc, analizējot līdz šim pieļautās kļūdas un pētot citu valstu pieredzi, darba grupa ir izstrādājusi terapeitiskās skolas koncepciju. Terapeitskā skola nodrošinātu profesionālu terapeitisko pakalpojumu tiem pusaudžiem, kam ir smagas uzvedības problēmas, un tiem, kam ir ļoti augstas mentālās un cita veida vajadzības.