Pamest aizraujošu starptautisku karjeru reklāmas un mediju nozarē, darbavietu Barselonā Spānijā un atgriezties Latvijā, lai uzsāktu kaut ko pavisam jaunu, – tāds ir valmierietes Laimas Dances stāsts, kura caur pasaules ceļiem ir sapratusi, ka māju sajūtu tomēr var iegūt tikai tur, kur ir tuvinieki.

Gatis Šļūka ir viens no dažiem Latvijā plaši pazīstamajiem karikatūristiem. Jau gadiem zīmē “Latvijas Avīzei” un “Sporta Avīzei”. Iznākušas trīs viņa karikatūru grāmatas, tās publicētas prestižos ārzemju portālos, viņa zīmējums bija uz Spānijas vides žurnāla “Ballena Blanca” vāka. Piedalījies karikatūru izstādēs visā pasaulē, un gandrīz katru gadu viņa darbi iekļauti vienā no pasaulē atzītākajām karikatūru izstādēm “World Press Cartoon”. Vairāk par mākslinieku un viņa darbiem – viņa mājaslapā "karikatura.lv".

Ivara Ciaguna vārds daudziem, iespējams, saistās ar viņa sasniegumiem kalnu slēpošanā, vairākkārt pārstāvot Latviju Ziemas olimpiskajās spēlēs. Lai gan profesionālo slēpotāja karjeru viņš ir noslēdzis, slēpošana vēl aizvien ir būtiska viņa un viņa ģimenes dzīves daļa. Paralēli tam Ivars jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar uzņēmējdarbību – viņš vada piedzīvojumu parku “Tarzāns”, kas no vienas rodeļu trases izaudzis par pieciem aizraujošiem piedzīvojumu parkiem.

Ingmars Zemzaris tulko un izdod mistiķu Jēkaba Bēmes un Jēkaba Lorbera rakstus, kalpo par mācītāju Glūdas un Šķibes brīvdraudzē, vada Bībeles stundas Rīgas evaņģēliski luteriskajā Misiones baznīcā, komponē mūziku un kopj bites. Mūsu saruna par to, ka aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Jautāts, ar kuru darbu latvietim visdrīzāk varētu asociēties viņa vārds, komponists un pianists Uldis Marhilevičs nosauc dziesmu “Lūgums”. Taču tikpat labi tā varētu būt izrāde “Tobāgo!” vai Radio SWH džingls. Kāds atcerētos nebēdnīgo klipu “Uz veselību!”, bet kāds – labdarības akcijai veltīto “Vai tu mani dzirdi?”. Marhils ir arī cilvēks ar skaidru pilsonisko stāju un viedokļa līderis, galu galā – 2017. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš kategoriski nepiekrīt telefonintervijai. Ievērojot visus piesardzības noteikumus, sarunājamies klātienē, un jāpiekrīt, ka itin nekas nevar aizstāt dzīvu komunikāciju.

1865.gada 16.martā ir dzimusi Elza Rozenberga – izcilā latviešu dzejniece Aspazija. Šobrīd top romāns par pašu Aspaziju. To rada rakstniece Inga Ābele. Uz sarunu viņu aicināju jau pērn oktobrī, taču saņēmu pieklājīgu atteikumu: esot jāraksta romāns, tādēļ lieka laika nav daudz. Romāns vēl top, taču Inga piekrita sarunāties rakstiski. Žēl, ka neizdevās sarunāties klātienē, jo pat no viņas rakstītajām elektroniskajām vēstulēm staro siltums.

Nu jau vairāk nekā gadu pasaulē – un arī Latvijā – vietā un arī nevietā tiek runāts par zinātnes lielo nozīmi, devumu sabiedrībai utt. Skaidrs, ka lielā mērā tas saistīts ar vakcīnu izstrādi, tomēr kopumā neliekas, ka attieksme pret zinātni reāli ir mainījusies. Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu sarunājas Māris Zanders.

Harijs Tumans – vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, fundamentālā pētījuma “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” autors. Apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Viens no Latvijā spēcīgākajiem viedokļa līderiem. Mūsu saruna par vienlīdzību, taisnīgumu, politkorektumu un toleranci. Un vēl arī par to, kā dekonstrukcijas un sagrauto robežu laikā nepazaudēt sevi. Jo tikai tad, ja nepazaudēsim sevi, spēsim nosargāt savu valsti. Un tad varbūt arī civilizāciju.

Tagad, kad dzīvojam piespiedu sastingumā, gribas stiprināties ar kaut ko latvisku, stabilu, neapšaubāmi vērtīgu. Tāpēc laikā, kad daba mūs uzmundrina ar apburošu baltumu, es zvanu televīzijas žurnālistei Dainai Bruņiniecei, kura 1988. gadā sāka veidot skatītāju iemīļoto raidījumu “Savai zemītei”. Ar šo mūža darbu, manuprāt, pietiek, lai Daina Bruņiniece būtu pelnījusi titulu “Sieviete – Latvija”. Viņa gan atsmej, ka dzīves laikā tik daudz par sevi izstāstījusi, ka vairs neesot, ko teikt. “Pārvācoties atradu mapi, kurā saliktas intervijas – tā, ka vāki neiet ciet.” Apsolu, ka ļaušu runāt par citiem – par stabiliem un stiprinošiem cilvēkiem mūsu zemītē.

Vija Beinerte – kinorežisore un esejiste, brīvmāksliniece, vairāku filmu un grāmatu autore – savās publikācijās nevairās skart sabiedrībā polarizētas tēmas – allaž ar dziļu izpratni  un redzot kopsakarības. Arī šajā intervijā rakstniece un režisore runā par procesiem, kas ir nozīmīgi ne tikai Latvijas sabiedrībai.

Kas notiek, kad neokonservatīvais satiekas ar liberāli klasiskā izpratnē? Ar politologu Andi Kudoru sarunājas Māris Zanders.