Menu
 

Ieva Struka: Piektdien, 16.augustā, deviņos vakarā Apriņķis.lv

  • Autors:  Ieva Struka, teātra zinātniece, speciāli "Kodolam"
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pašai par pārsteigumu, divi lieliski pasākumi apmeklējami piektdienas vakarā, un arī trešais manis ieteiktais ir “īstenojams” tieši tai pašā laikā, paņemot kūpošas tējas krūzi vai atdzesēta baltvīna glāzi un atverot grāmatu.

Koncerts Doma laukumā “Pāri”

Atšifrējums slēpj Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades jubilejas svinības plašas publikas priekšā un izcilu koncertu, kas piedāvās augstas raudzes profesionāļus – topošos un esošos, kā arī brīvdabas skatuvei piemērotu programmu. Pirmajā daļā – senā mūzika, ļaujot tai izskanēt un atbalsoties Vecrīgas namu senajos mūros, kuru iemītnieki to klausījušies tad, kad šī mūzika bija “laikmetīgā”. Savukārt otrajā daļā – jaunākā latviešu džeza mūzika, apliecinot, ka absolūtā dzirde vai ritma izjūta nav vien dienvidu tautām raksturīga īpatnība.

Jebkuras lielas institūcijas svinībām parasti piemīt noslēgts raksturs, nereti tie ir svētki pašreizējo un bijušo darbabiedru lokā; mūziķi, izvēloties Doma laukumu, dodas pie saviem klausītājiem. Solistu vidū Elīna Šimkus, Ilze Grēvele-Skaraine, Terēze Gretere, Monta Martinsone, Kārlis Vanags, Indriķis Veitners, Madars Kalniņš un viņu kolēģi.

“Jauno Jāņu orķestris” koncertmājā “Vecozoli” Priekuļos

Jāatzīstas mīlestībā un cieņā šai grupai, jo līdzīgi “Iļģiem” viņi praksē pierāda šķietami tik labi zināmo “teorēmu” – tautasdziesmas slēpj sevī bezgalīgas interpretācijas un skanējuma iespējas. Droši vien lielāko daļu viņu klausītāju fascinē pirmām kārtām solista Jura Kaukuļa personība un balss, tomēr ticu, ka ir cilvēki, kuri ieklausās un novērtē dziesmām izvēlētos vārdus, kas acīmredzami ir folkloristes un vijolnieces Ievas Strodes nopelns.

No mītiskām dziesmām līdz nerātnām dainām. To, ka viņi ir sadzirdēti, pierāda arī Latvijas simtgades kinoprogrammā tapusī Rozes Stiebras filma “Saule brauca debesīs”, kam “Jauno Jāņu orķestris” bija skaņu celiņa autori. Un visbeidzot – koncertmāja “Vecozoli”. Priekulieši jau to ir apdzīvojuši, bet daudziem tas noteikti būs atklājums, ka Cēsīs nav tikai mākslas festivāls un koncertzāle un ka tiešā Cēsu tuvumā nav tikai koncertmuiža pie Ungura ezera – nu te ir arī koncertmāja.

Intas Kārkliņas grāmata “Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans”

Ilggadējā Latvijas Nacionālā teātra režisora un mākslinieciskā vadītāja Alfrēda Jaunušana dzīve ritēja paralēli teātra dzīvei, jo piedzima viņi vienā gadā, tāpēc šis ir ne tikai teātra, bet arī Jaunušana simtgades gads – īstais brīdis, kad iznākt sen iecerētai grāmatai, kuras tapšanā režisors pats piedalījies, vairāku gadu garumā stāstot autorei savu dzīvi. Rezultāts – aizraujošs stāstījums, kas atklāj pirmām kārtām valdzinošo teātra pasauli ar visām tās saules un ēnas pusēm.

Vienlaikus autore baudījusi gana augstu noslēgtā mākslinieka uzticību, tāpēc, rūpīgi lasot, sajūtama gan personības dualitāte, gan tas, cik ļoti vientuļa un egocentriska ir režisora profesija, kad katrs aktieris ir vienlīdz mīļš un vienlīdz svešs. Arī par to, cik grūti ir pieņemt jauna laika diktētus noteikumus, nespēt tiem turēties līdzi, baidīties par sava teātra nākotni kā greizsirdīgam tēvam, kurš baidās ļaut lolojumam lidot tālāk.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.