Jauniešu koris "Maska" – Babītes novada un Latvijas vizītkarte ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīze” lūkoja noskaidrot, kur meklējama kora panākumu atslēga un cik veiksmīga ir kora sadarbība ar Babītes novada pašvaldību.

Jaunus dziedātājus “Maska” meklēs arī šogad

Sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” kora diriģents un dibinātājs Jānis Ozols atklāj, ka ideja par jauniešu kora izveidi viņam radusies jau 1996. gadā, kad Babītes novada korī “Atskaņa” viņš sācis savas diriģenta gaitas kā kormeistars. “Taču man gribējās Babītē nodibināt kādu kori jauniešiem, jo “Atskaņā” dziedāja dažādu vecumu cilvēki. Man šķita, ka būtu tikai loģiski izveidot kori tieši jauniešiem.” Un tā 2000. gadā tapa jauniešu koris “Maska”.

Taujāts, kas nosaka to, ka koris būs labs, Jānis atzīst: “Forši, talantīgi cilvēki – profesionāli un iedvesmojoši diriģenti, saprotošas ģimenes un atbalstītāji, veiksme un darbs, darbs, darbs!” Viņš arī norāda, ka kļūt par “Maskas” dalībnieku ir iespēja ikvienam dziedošam jaunietim – protams, ja viņš 25. septembrī izturēs atlasi.

“Koris ir organisms, kurš mainās katru sezonu. Īpaši priecājamies par Babītes novada jauniešiem, kuri vēlas dziedāt “Maskā”, taču bieži vien neatsakām arī pārējo novadu un pilsētu iedzīvotajiem. Uzskatu, ka nav pareizi atteikt dalību korī jaunietim, kuram ir talanti, tikai tāpēc, ka viņš nav no pašvaldības, kura atbalsta kolektīvu,” uzsver Jānis un iesaka pirms pieteikšanās korī ieskatīties kora mājaslapā un aizpildīt tur atrodamo pieteikšanās formu.

Taujāts par beidzamā laika tendencēm mūzikā, diriģents saka: “Kormūzika visā pasaulē turpina attīstīties. Man šķiet, ka interese par dziedāšanu korī pasaulē tikai pieaug, un mēs esam ar ļoti lielu pieredzi un tradīciju apveltīta nācija, tāpēc pilnīgi noteikti esam tādi kā kordziedāšanas tradīcijas karognesēji pasaulē. Bet kori citviet pasaulē kļūst modernāki, uzlabojas to dziedāšanas kvalitāte. Pasaulē ir ļoti daudz augsta līmeņa amatierkolektīvu. Ja kādreiz kori pārsvarā specializējās kādā noteiktā stilā, piemēram, renesanses mūzikā vai romantisma laika mūzikā, tagad kori un diriģenti arvien vairāk cenšas aptvert pēc iespējas lielāku apvārsni. Arī mēs spējam dziedāt no renesanses līdz popmūzikai, taču mūsu pamatlieta ir popularizēt latviešu un Baltijas komponistu mūziku,” rezumē Jānis Ozols.

Koristi: “Dziedāšana aizved uz visinteresantākajām vietām!”

Ieva Ozoliņa kopā ar vīru “Maskā” dzied jau deviņus gadus. Šo kori jauniešiem ieteikuši viņu dziedošie draugi, turklāt dziedātāja bija dzirdējusi gan par kora sasniegumiem, gan fantastisko kora sadzīvi. “Tas, kas kori padara īpašu, ir cilvēki, kuri to veido, – sākot no traki radošās kora vadības, kas nosaka kora māksliniecisko dzīvi un nosprauž ambiciozus mērķus, līdz ikkatram dziedātājam, kuri jau kļuvuši par ļoti labiem draugiem.”

Tiesa, viņa nenoliedz, ka dziedāšana korī aizņem teju visu brīvo laiku, jo mēģinājumi notiekot vismaz divas reizes nedēļā, bet pirms konkursiem vai gatavojot koncertprogrammu esot gan papildu mēģinājumi darba dienu vakaros, gan garie brīvdienu mēģinājumi jeb workshop.

“Tā kā kora kalendārs ir gana aizpildīts ar dažādiem interesantiem projektiem, arī mēģinājumu grafiks ir saspringts. Aktīvos gatavošanās periodos citām nodarbēm laika neatliek. Kad ir mierīgāki posmi, cenšamies pievērsties kādām fiziskām aktivitātēm.”

Par to, ka mēģinājumi notiek Piņķos, koristi neuztraucas, jo ar mašīnu no Rīgas turp varot aizbraukt 15–20 minūtēs, bet tiem, kam mašīnas nav, braucot ar autobusu, kas esot ļoti ērts pārvietošanās veids.

“Tas tiešām ir tāds sadzīviskas dabas sīkums, par kuru nav pat vērts aizdomāties, zinot, cik neatkārtojams kolektīvs ir “Maska”! Koris saved kopā ar fantastiskiem cilvēkiem, nodrošina iespēju realizēties radoši, kas īpaši svarīgi tiem, kuriem profesionālās gaitas nav saistītas ar radošo sfēru. Augot kora līmenim, aug arī katra dziedātāja personiskā varēšana, tātad tas ļauj arī pilnveidoties muzikāli. Dziedāšana aizved gan uz visinteresantākajiem pasākumiem – no TV šoviem tepat Latvijā līdz koru Eirovīzijai –, gan vietām – dziedam gan pasākumos nelielās Latvijas pašvaldībās, gan Austrālijā un Japānā, gan pieņemšanās Valsts prezidenta pilī, gan Babītes novada iedzīvotājiem. Tas viss ir ļoti aizraujoši!”

Bet vislielāko gandarījumu Ievai un viņas kolēģiem sniedzot emocijas un to apmaiņa ar klausītājiem: “Vienalga, vai aizkustini savu mammu, kura atnākusi uz koncertu, vai kāda liela konkursa žūrijas profesionāļus. Un, protams, tas, ka ieguldītais laiks un darbs atmaksājas.”

Sadarbība – abpusēji veiksmīga

Tā kā “Maska” pasaulē pārstāv ne tikai Latviju, bet arī Babītes novadu, “Rīgas Apriņķa Avīze” vēlējās noskaidrot, kā šo sadarbību vērtē koris un pašvaldība. Diriģents Jānis Ozols atklāj, ka novada dome ir ļoti saprotoša un pretimnākoša, bez viņu atbalsta nevarētu notikt tieši nekas.

“Dažreiz, protams, esam arī pastrīdējušies par lietām, bet tas jau tāpat kā ģimenē – ir jāizrunā problēmas, kas sasāpējušas, lai varētu atkal turpināt dzīvot laimē un mīlestībā. Šo nu jau gandrīz 20 gadu laikā mēs vienmēr esam atraduši kopēju valodu, un zinu, ka domes cilvēki ir tādi kā kora mammas un tēti, kuri mūs ļoti mīl un ar mums lepojas. Mūsu uzdevums savukārt ir mēģināt nepievilt mīļos, tāpēc cenšamies un strādājam cītīgi un no visas sirds, lai Babītes un Latvijas vārds plašajā pasaulē izskanētu pēc iespējas spožāk.”

Par veiksmīgo sadarbību priecājas arī Babītes novada pašvaldība. “Koris aktīvi piedalās koncertos Latvijā un ārpus valsts robežām, tādējādi veicinot arī Babītes novada atpazīstamību. Babītes novada pašvaldība lepojas ar saviem amatiermākslas kolektīviem un to mākslas darbu kvalitāti, kas sekmē arī kopējo novada tēlu,” uzsver Babītes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Aizsila.

Pašvaldība maksā algu kora vadītājiem un atbalsta dalību konkursos

Pašvaldības pārstāve arī atgādina, ka “Maska” ir pašvaldības Kultūrizglītības centra koris un pašvaldība maksā algu gan kora diriģentam (0,80 slodzi), gan kormeistaram (0,60 slodzi), gan vokālajam pedagogam (0,40 slodzi), kā arī nodrošina mēģinājumu telpas vismaz divreiz nedēļā.

“Pašvaldības dome atbalsta kori finansiāli, piemēram, šogad dome atbalstīja kora dalību 35. starptautiskajā kamerkoru konkursā Takarakuzā un 2. starptautiskajā koru konkursā Tokijā Japānā, kas norisinājās no šā gada 16. līdz 31. jūlijam, piešķirot dotāciju 9115,83 eiro apmērā, savukārt 6. jūnijā “Maskai” no pašvaldības budžeta tika atvēlēti 30 416 eiro koncerttērpu audumu un materiālu iegādei un 30 dāmu, 20 kungu un diriģenta tērpu šūšanai.”

Viņa arī zina teikt, ka aptuveni 40% kora dalībnieku dzīvesvieta ir Babītes novadā, bet daļa kora dalībnieku šeit dzīvojuši agrāk, taču dažādu apstākļu dēļ patlaban deklarēti ārpus Babītes novada.