Pa Jāņa Kugas pēdām Ikšķilē

Otrdiena, 10.09.2019. 09:20
Autors: Una Griškeviča

Izcilais mākslinieks un scenogrāfs Jānis Kuga 1921. gadā Ikšķilē savai ģimenei uzcēla vasaras māju, kurā dzīvoja līdz 1944. gadam. Kopš 2000. gada šajā ēkā saimnieko Latvijas Mākslas akadēmija, kas sola ierīkot J. Kugam un viņa ģimenei veltītu digitālu ekspozīciju. Foto – no Latvijas Mākslas akadēmijas krājuma

Turpinām iepazīties ar Pierīgas izcilākajiem novadniekiem, viņu atstātajām pēdām gan savā nozarē, gan dzimtajā apkaimē. Ikšķile pavisam noteikti var lepoties ar faktu, ka šajā novadā dzimis un līdz 1944. gadam dzīvojis latviešu scenogrāfijas pamatlicējs Jānis Kuga.

Domājams, ikviens ir redzējis slaveno Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju, kurā iemūžināta Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā Rīgas pilsētas Otrajā teātrī). Šā pasākuma vizuālo noformējumu veidojis ievērojamais latviešu mākslinieks, scenogrāfs un Mākslas akadēmijas profesors un rektors Jānis Kuga (1878–1969), kura gleznojumi rotā arī Rīgas pils zāļu griestus, viņš veidojis ievērojamus scenogrāfijas darbus vairāk nekā 35 iestudējumiem.

Jānis Kuga dzimis 1878. gada 12. decembrī plostnieka ģimenē Ikšķiles pagasta “Puriņos”, kas atradās blakus Rīgas–Daugavpils dzelzceļam apmēram pusceļā starp tagadējām Ciemupes un Ķeguma stacijām Sprēstiņu muižas apvidū, pavisam netālu no Daugavas. Par šo māju likteni gan nekas neesot zināms.

Skolas gaitas viņš uzsāka Ikšķilē, bet vēlāk zināšanas papildināja Francijā, Itālijā, Anglijā un Spānijā. Pēc atgriešanās Latvijā mākslinieks dzimto pusi nav aizmirsis – kā savā publikācijā Ikšķiles novada almanaham pirms dažiem gadiem rakstīja Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Valdis Villerušs, atgriezties Ikšķilē Kugu aicināja jaunības draugs Eduards Rozīte – 20. un 30. gados pazīstams krāsu rūpnieks, tirgotājs, sabiedrisks darbinieks un mākslas mecenāts. 20. gadu sākumā viņš Ikšķiles vasarnīcu rajonā (tagad Kalna ielā) bija iegādājies zemi mājas būvēšanai un piedāvāja vasaras māju šeit celt arī Kugam.

“Drauga izvēlētā vieta bija skaista. No Daugavas senkrasta pavērās skats uz upi un Baldones mežu tālēm tās otrajā krastā. Vecu koku pudurī bija manāmas Ikšķiles vēsturiskā lepnuma – baznīcas un muižas – drupas…” Tā 1921. gadā Daugavas senkrastā pēc paša Jāņa Kugas zīmētā projekta, kuram iedvesmu viņš smēlies itāļu arhitektūrā, tapa vasaras māja, kur mākslinieks līdz 1944. gadam, kad devās trimdā, dzīvoja kopā ar dzīvesbiedri Emmu, dēlu Jāni un meitām Ievu un Ilzi. Mākslinieks projektējis arī mājas interjeru.

1929.gada oktobrī ikšķilieši nodibināja Labierīcības biedrību, kuras pirmais un vienīgais priekšsēdētājs bija Jānis Kuga. Viņš ir arī Ikšķiles evaņģēliski luteriskās baznīcas altārgleznas “Dod mums savu svētību, Jēzu!” (1933) autors.

Padomju gados mājā, ko mākslinieks savulaik uzdāvināja Mākslas akadēmijai, atradusies gan krūšturu šūšanas darbnīca, gan gatavoti betona stabiņi.

Kopš 2000. gada, kad Kugas mantinieki māju atguva savā īpašumā, to atkal apsaimnieko Latvijas Mākslas akadēmija. Kā pavēstīja LMA Projektu un attīstības daļas vadītājs Jānis Gailītis, mājā ir plānots ierīkot digitālu ekspozīciju, kas būs veltīta Jānim Kugam un viņa ģimenei, un pēc remonta un atjaunošanas darbiem tā kļūs par mākslinieku rezidenci, kur regulāri notiks studiju radošais un zinātniskais darbs. 1989. gada 2. jūlijā pie nama tika atklāta piemiņas plāksne, kas ir LMA Tēlniecības nodaļas dāvana akadēmijas ilggadējam rektoram.