Foto: Ar ovācijām sagaida izrādi par "Čikāgas piecīšiem"

Izrāde vasarā jau tika ar panākumiem rādīta Latvijas lielākajās estrādēs, izpelnoties skatītāju stāvovācijas, nu tā ir pārveidota iekštelpu apstākļiem un iespējām, ļaujot skatītājiem lielākā komfortā baudīt mākslinieku sniegumu, atzīst izrādes producente Laila Ilze Purmaliete. Izrādes režisors Valdis Lūriņš ir pārliecināts, ka, pat ja izrāde ir veidota estrādei, to skatītājam noteikti būs vieglāk uztvert iekštelpās, jo netraucēs nekādi ārējie faktori.

Skatītāji jau pēc pirmajām dziesmām aplaudēja un bieži uzgavilēja pat dziesmas laikā. Īpašu skatītāju atzinību izpelnījās Mārtiņš Brūveris, ar fantastisku precizitāti atveidojot Armanda Birkena balss tembru. Daļa skatītāju pat nenoticēja, ka izrādē netiek izmantota Armanda Birkena oriģinālā balss fonogramma un pēc izrādes neticīgi devās pārjautāt to gan organizatoriem, gan aktieriem.

Izrādes lielā veiksme neapšaubāmi ir Mārtiņš Egliens, kurš gan intuitīvi, gan saturiski pilnībā ir iejuties Alberta Legzdiņa tēlā un jokošanās stilā. Aktieris brīvi un atraktīvi darbojas ar publiku, gan liekot zālei pāršalkt smieklos gandrīz pēc katras dziesmas, gan arī notraukt pa aizkustinājuma asarai, kad aktieri dzied dziesmu “Mūsu mīlestība” kā veltījumu “Čikāgas piecīšiem”.  Jāpiebilst, ka tieši šī dziesma ir izrādes augstākais kulminācijas punkts. Šajā brīdī visi zālē sēdošie un uz skatuves esošie sajūt to kopības sajūtu un mīlestību, ko mums visiem ir devušas Alberta Legzdiņa un “Čikāgas piecīšu” dziesmas.

Talantīgā dziedātāja Ieva Sutugova, kurai piemīt neapšaubāms aktrises talants, ar lielu pietāti un reizē azartu iejutusies Janīnas Ankipānes tēlā. Ar smeldzīgo dziesmu “Es redzēju bāleliņu” viņa fascinē skatītājus ar burvīgu vokālo improvizāciju, kas nekad agrāk nav skanējusi, bet ir tik iederīga šai dziesmai, ļaujot iztēloties katram savu vīziju.

Izrādes pārsteigums ir Liepājas teātra aktieris Rolands Beķeris, kurš sajūsmina skatītājus, atveidojot Ilmāru Dzeni, liekot visai zālei gavilēt un dejot līdzi, cik nu tas iespējams. Šarmantais aktieris izveidojis ļoti labsirdīgu parodiju par savdabīgo dziedātāju, atklājot kādas netveramas, bet ļoti būtiskas viņa iezīmes.

Ar prieku varam sekot līdzi Lorijas Vudas atveidotājai Gintai Krievkalnai (dažās izrādēs lomu brīnišķīgi atveido arī Dailes teātra aktrise Inita Sondore), kas ar vieglumu un lielu muzikalitāti iekļaujas ansambļa kopējā skanējumā.

Smalku humora devu izrādē ienes elastīgais aktieris Marģers Eglinskis, kurš apveltīts ar muzikalitāti un palīdz, ne tikai atveidojot lomu, bet arī spēlējot ģitāru.

Izrādes veiksme ir jaunais un talantīgais horeogrāfs Jānis Putniņš, kurš pratis iemīļotajām dziesmām iedot jaunu vizuālo tēlu. Brīnišķīgi tiek izdejots “Kurzemnieku Viskonsīnā” stāsts, tāpat arī “ Kāpēc atstāji mani, Lūsij?”, “Šoferdziesma”, “Par mani, draudziņ, nebēdā” un daudzās citas dziesmas.

Izrādes laikā tiek īpaši akcentēts Alberta Legzdiņa devums, uzrakstot dziesmu “Vecpiebalga”, piešķirot autoram “Vecpiebalgas ūdensrozes ordeni”, tā “uz mūžīgiem laikiem” pasakot, ka tieši viņš un neviens cits ir šis dziesmas autors, kaut arī līdz šim ir izskanējušas dažādas versijas.

Izrādes īpašais emocionālais brīdis ir dziedātājas Lorijas Vudas klātbūtne un uzkāpšana uz skatuves. Viņa kopā ar “jauno Armandu Birkenu” (Mārtiņu Brūveri) izpilda dziesmu “Saules diena”. Pati Lorija šajā mirklī nevar noslēpt saviļņojumu un acīs sariesušās asaras. Šis koncerts gan viņai, gan arī visiem skatītājiem, ir tikšanās pašiem ar savu jaunību, un tā ir iespēja vēlreiz tajā atgriezties.