Tradīciju sarīkojumā Katlakalnā izzinās Andrejdienas ieražas

Tradicionālā Andrejdiena vēl pagaidām nav no ļoti pazīstamām iezīmdienām. Par Andreju svētīšanas ieražām nav zināms ļoti daudz – Folkloras krātuvē, Dainu skapī vai Ticējumu krājumos Andreji nav no ļoti bieži pieminētajiem svētkiem. Ir zināms tas, ka Andrejos uzsvars ir uz jaunu ļaužu sadzīvi un uz daudzveidīgiem ticējumiem nākamās līgaviņas vai līgavaiņa pieburšanā vai piesaukšanā. Pareģojošu sapņu piesaukšana, ķiršu zaru plaucēšana – arī tie saistīti ar nākamo dzīvesdraugu.

Jaunuvēm pārsvarā svarīgi “ieraudzīt” īsto. Puišiem tieši Andrejos varētu būt viens no iesvētību laikiem precībām gatavu puišu kārtā – spēks, varīte, gudrība – tās visas ir šai laikā pārbaudāmas īpašības un iemaņas. Tie pāri, kuriem savs dzīvesdraugs jau tuvumā, var zīlēt, kāda tad būs turpmākā sadzīvošana.

Arī nākamā gada ražas pareģošana, vērojot laikapstākļus Andrejos, ir diezgan raksturīga. Katram saimniekam svarīgi zināt, vai nākamais gads paredzams sauss vai slapjš – lai zinātu, kā izkārtot laukus. Mūsdienās jau gan daudz kas mainījies – jauniešu cerēšanās un lūkošanās notiek, tik tas veids ir mazliet citāds. 

Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe” Andrejus ir jau svētījusi pirms vairākiem gadiem. Arī šogad laiks un noskaņojums aicina Andrejiem raksturīgo dziesmu, deju nu rotaļu pūru pacilāt. Bet tādos svētkos ir labi būt kopā ar draugiem un domubiedriem. Tāpēc Andrejvakaru kuplinās tradicionālo deju meistare Dace Circene un etnokompānija “Zeidi”. Daces vadītā meistarklasē apgūsim Jurjānu Andreja pierakstītās dejas un rotaļas. Pēc tam atsevišķus rituālus dažādās vietās izvedīs sievas un meitas, un vīri un puiši.

Vakara saviesīgā daļa sāksies ar skanīgu ciemkukuli no Aukštaitijas - viesos brauks Tautas mūzikas instrumentu kopa no Utenas Lietuvā “UT”. Klājuši kopīgu mielasta galdu, klausīsimies arī to, ko par cerēšanos, lūkošanos vienam otra vērtēšanu un jauniešu sadzīvi vēstīs Ceraukstes folkloras kopa “Laukam pāri”. Šādi ieskandēts vakars turpināsies ar sirsnīgu sadancošanu, kopīgām rotaļām, sadziedāšanu un padziedāšanu arī no pārējo viesu un mājinieku, Katlakalna folkloras kopas, puses.

Svētku rīkotāji un uzņēmēji – Katlakalna tautas nams un folkloras kopa “Rāmupe”.