Menu
 

Atzīmējot Teodora Zaļkalna 143 gadu jubileju, aicina aizdegt svecītes pie tēlnieka pieminekļa Siguldā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto: www.sigulda.lv Foto: www.sigulda.lv
Sestdien, 30. novembrī, Siguldas novadniekam, tēlniekam un vienam no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodoram Zaļkalnam aprit 143. dzimšanas diena. Godinot vecmeistaru dzimšanas dienā, novadnieki un tēlnieka talanta cienītāji aicināti 30. novembrī visas dienas garumā novietot aizdegtas svecītes pie Ojāra Siliņa veidotā Teodora Zaļkalna pieminekļa, kas atrodas blakus kultūras centram “Siguldas devons”.
 
Teodors Zaļkalns dzimis 1876. gada 30. novembrī Siguldas novadā, Allažos, “Zaļajā kalnā”. Viņa dzimtas vēsture, bērnība un jaunība ir cieši saistīta ar Allažiem, Silciemu un Siguldu, informē Turaidas muzejrezervāta sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītāja Arisa Pastuhova.
 
Nozīmīgs un paliekošs kultūras devums Siguldai ir tēlnieka trīs radītie darbi – 1938. gadā veidotais piemineklis Kronvaldu Atim, kas atrodas Siguldas Jaunās pils dārzā, 1956. gadā veidotais un 1985. gadā bronzā atlietais piemineklis folkloristam Krišjānim Baronam, kas atrodas Pils un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, un 1958. gadā veidotais Alfrēda Kalniņa portrets, kas šobrīd apskatāms Siguldas mākslu skolā “Baltais flīģelis”.
 
Teodora Zaļkalna lielākais mākslas darbs bronzā – piemineklis latviešu publicistam, sabiedriskajam darbiniekam, valodniekam un pedagogam Atim Kronvaldam – atklāts 1938. gada 26. jūnijā. 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā lielu pieminekļu liešanai trūka pieredzes, tādēļ 2,5 metrus augsto, 1600 kilogramu smago bronzas figūru atlēja Dānijā. Meistars tolaik devās uz Kopenhāgenu un pats sekoja līdzi visiem liešanas darbiem. Kronvaldu Ata pieminekļa atklāšana bija lieli svētki ne tikai Siguldai, bet arī visai Latvijai, stāsta A. Pastuhova.
 
Pie folklorista, rakstnieka, publicista un jaunlatviešu kustības aktīva dalībnieka Krišjāņa Barona pieminekļa tēlnieks strādāja daudzus gadus. Mākslinieks Krišjāņa Barona krūšutēlu izveidoja jau 1909. gadā. Vēlākos gados izcirta marmorā, bet nepabeidza. Tēlnieks 1937. gadā un 1939. gadā izgatavoja pieminekļu metus, kas netika realizēti. 1946. gadā Zaļkalns atsāka darbu pie pieminekļa. Pagāja vairāk nekā desmit gadu, kuros tēls vairākkārt tika pārveidots. Visbeidzot pieminekli atklāja 1985. gadā Dainu tēva 150. dzimšanas dienā Siguldā.
 
Savukārt Alfrēda Kalniņa ģīmetnei Teodors Zaļkalns izveidoja trīs metus – 1950. gadā, 1958. gadā un 1961. gadā. 1958. gadā veidoto Alfrēda Kalniņa skulpturālo portretu atklāja 1979. gada 8. septembrī laukumā pie Siguldas bērnu mūzikas skolas. Mākslas darbs pieskaitāms pie nozīmīgākajiem Teodora Zaļkalna radītajiem raksturportretiem, norāda A. Pastuhova.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.