Atskatoties uz šogad paveikto, KM lepojas Mediju ētikas padomes izveidi un iniciatīvu "Latvijas skolas soma"

KM atzīmēja, ka Latvijas valsts simtgades programmas iniciatīvas "Latvijas skolas soma" laikā 2018./2019.mācību gadā notikušas vairāk nekā 14 000 norises.

Iniciatīva sāka 2018.gada septembrī un nodrošina katram skolēnam - vairāk nekā 200 000 1.līdz 12.klases audzēkņu - iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt ar mācību saturu saistītas kultūras norises. Programmas finansējums no 2018. līdz 2021.gadam ir 12,85 miljoni eiro.

Nozīmīgāko notikumu vidū ministrijā minējusi arī mediju nozares izveidoto Latvijas Mediju ētikas padomi, ko 2018.gada beigās nodibināja Latvijas Raidorgnizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, AS "Delfi", SIA "Žurnāls Santa", AS "Cits medijs", Nacionālā informācijas aģentūra LETA, AS "Latvijas mediji", valsts SIA "Latvijas Vēstnesis", SIA "Reģionu mediji", SIA "Staburags", SIA "Bauskas dzīve", SIA "Novadu ziņas", SIA "Cēsu druva" un SIA "Firma Zemgale". Par Latvijas Mediju ētikas padomes valdes locekli iecēla mediju tiesību ekspertu Jāni Lielpēteri.

Padomes dibināšanas sēdē atbalstīja arī Ētikas kodeksu, kurā uzsvērts, ka tā mērķis ir aizstāvēt mediju brīvību un plurālismu, lai nodrošinātu mediju vides daudzveidību un vienlaikus veicinātu atbildīgu un profesionālu informācijas iegūšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izplatīšanas praksi.

Nozīmīgāko 2019.gada notikumu vidū minēta arī Dejas balva, kuru pirmo reizi pasniedza 29.aprīlī par izciliem sasniegumiem 2017. un 2018. gadā. Dejas balvu rīkoja Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar KM.

Par vienu no svarīgākajiem notikumiem minēts arī Latvijas, Igaunijas, Lietuvas kopprojektiem kultūrā pieejamais Baltijas Kultūras fonda atbalsts. Fonds savu darbību sāka gada sākumā. Fonda prioritāte ir atbalstīt jaunus, vienreizējus kultūras pasākumus ārpus Baltijas valstīm, piemēram, koncertus, izstādes, festivālus, izrādes, starptautiskus pasākumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta Baltijas reģionam, kā arī pasākumus, kas veicina kultūras internacionalizāciju.

Ministrija par šī gada nozīmīgāko notikumu atzinusi arī diriģenta Nelsona triumfu prestižās "Grammy" balvas pasniegšanas ceremonijā, kur viņš kopā ar Bostonas Simfonisko orķestri saņēma balvas divās kategorijās. Diriģents kopā ar Bostonas orķestri par albumu "Shostakovich: Symphonies Nos. 4&11" bija nominēts kategorijās "Vislabāk producētais klasiskās mūzikas albumus" un "Labākais orķestra sniegums", un abās šajās kategorijās uzvarēja.

Tāpat par nozīmīgu atzīta Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100.gadadiena. To šogad svinēja Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija, Jēzapa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālais arhīvs, kā arī Latvijas Universitāte un Latvijas Nacionālā opera un balets.

Arī "Baltijas ceļa" 30 gadu jubileja norādīta 2019.gada nozīmīgāko notikumu sarakstā. Jubileju ar vairāk nekā 100 norisēm svinēja gan Latvijā, gan ārpus tās.

Ministrijas izveidotajā sarakstā iekļauta arī režisora Dzintara Dreiberga filma "Dvēseļu putenis", ko pirmo piecu nedēļu laikā noskatījās 207 892 skatītāji, kas ir pašmāju kino skatīšanās rekords atjaunotās Latvijas vēsturē.

Kā būtiskas ministrija atzīmējusi arī Latvijas filmu demonstrācijas kino festivālos ASV, Francijā, Vācijā, Austrālijā un citās valstīs.

2019.gada nozīmīgāko notikumu vidū ir arī četru muzeju - Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, LKA Rīgas Kino muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja - 30 000 kvadrātmetru lielās krātuves atklāšana. Krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi. Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Nozīmīgāko 2019.gada notikumu sarakstu noslēdz Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas nonākšana Kultūras ministrijas pārziņā. Kopš 1998.gada ēku komplekss piederēja Rīgas pilsētai, bet operas un baleta kapitāldaļu turētājs ir KM. Rīgas dome 18.decembrī nolēma bez atlīdzības nodot ministrijai Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku.