Menu
 

Kad ota satiek krāsu un krāsa – audeklu. Mareks Gureckis Saulkrastos Apriņķis.lv

  • Autors:  Baiba Stjade “Saulkrastu Domes Ziņas”
Mākslinieku Mareku Gurecki bija ieradusies sveikt viņa ģimene. No kreisās: Mareks Gureckis, sieva Elīna un meita Līva. Foto – Pēteris Gertners Mākslinieku Mareku Gurecki bija ieradusies sveikt viņa ģimene. No kreisās: Mareks Gureckis, sieva Elīna un meita Līva. Foto – Pēteris Gertners

“Pirmā izstāde pēc tik ilga laika šeit, Zvejniekciemā…” lēni un pieklusināti saka Saulkrastu mākslinieks Mareks Gureckis. Kultūras namā “Zvejniekciems” izveidota viņa personālizstāde “Toņkārtas”. Izstādes atklāšanā mākslinieks katrai gleznai veltīja savu stāstu – to ir tik daudz un elpu aizraujoši, ka nolēmām pieteikt vizīti viņa radošajā darbnīcā, kurā ota satiek krāsu, krāsa – audeklu, un te nu tu esi, Marek Gurecki!

Mareks mūs sagaida, vasarīgi ģērbies, un pirmais, ko pamanām, ir krāsainās ieejas durvis. Telpa, kurā Mareks mūs aicina, nav īpaši liela, bet pie sienas stāv trīs svaigi radītas gleznas – tapušas pirms dažām dienām. Flīzes, klavieru taustiņi, zeltītie toņi un – kas tad te? Mūsu skatam atklājas sarkanīgi rozīga bilde – tik netipiska māksliniekam!

Arī izstādē iekļauts no citām gleznām atšķirīgs darbs – rozā krāsas flīzes! Māksliniekam par to ir savs stāsts: “To es saucu par savas meitas Līvas gleznu, jo tā tika uzgleznota, pateicoties viņai. Līva sēdēja blakus molbertam un, kā jau mazas meitenes rozā periodā, visu laiku atkārtoja: “Tēti, tēti, paņem rozā!” Uz ko es viņai atbildēju, ka nezinu, ko darīt ar šo krāsu, jo tādu neizmantoju.

Meita bija uzstājīga un teica, lai paņemu vismaz violeto. Beigās sanāca, ka esmu uzgleznojis darbu, kas patīk gan viņai, gan citiem, bet šo gleznu es nepārdodu – tā ir Līvas.”

– Kultūras centra vadītāja Ilze Jakuša-Kreituse, atklājot tavu personālizstādi, teica šādus vārdus: “Tāpat kā cilvēki, arī katra vieta meklē, kuru saukt par savējo. Tieši tā ir ar Zvejniekciemu, Saulkrastiem un gleznotāju Mareku Gurecki. “Toņkārtasir kā stāsti, kas aug ap katru vietu, savijas ar cilvēkiem un notikumiem, kas te gājuši garām, uz mirkli aizkavējušies, auguši un mainījušies, ieguvuši glītākas apprises vai, tieši otrādi, pārsātinājušies, aiz izkrāsojumiem mēģinot slēpt laika pēdas savā sejā. Vai izstāde šoreiz ir stāsts par mākslinieku, vietu vai laiku – tas lai paliek katra paša ziņā.

Mums ļoti patika Ilzes teiktais. Kādas sajūtas ir tev, Marek?

– Kultūras nams “Zvejniekciems“ man ir ļoti tuvs – esmu tur izaudzis, sajūtas, protams, ir citādākas, nekā atklājot izstādi citviet.

Es atceros tālo 1992. gadu, kad savai dzīvesbiedrei palīdzēju šajā kultūras namā organizēt izstādi un visu iekārtot. Ziniet – tās sienas nav mainījušās un krāsas… Tagad ir 2020. gads, un tur apskatāma mana personālizstāde. Tas ir mans prieks, ko es gleznoju. Caur gleznām to visu ir iespējams redzēt.

Flīžu tematika aizgūta no spāņu pils, kurā tās pirmo reizi ieraudzīju. Mana pasaules uztvere ir pilnīgi mainījusies – kājām gaisā: es klusēju, vēroju un daudz strādāju.

– Un kā tapusi glezna par klavieru taustiņiem?

– Es ieraugu klavieru taustiņus, un tie gleznojot ienāk prātā, – spēju saskatīt, cik tie ir dekoratīvi un man saprotami. Manās gleznās iederas taustiņu ritms.

Atgādinām, ka mākslinieka M. Gurecka personālizstādi “Toņkārtas” var aplūkot kultūras namā “Zvejniekciems” līdz 31. augustam. Visi laipni aicināti!

Klasiskās mūzikas pavadījumā kultūras namā “Zvejniekciems” atklāta Mareka Gurecka personālizstāde “Toņkārtas”.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.