Nedēļas nogalē Dzintaros norisināsies starptautiskais "Kremerata Baltica" festivāls

Kā informēja Dzintaru koncertzāles pārstāvis Mārtiņš Pučka, 12.septembra koncerts būs īpašs kamermūzikas vakars ar pašu Gidonu Krēmeru pie diriģenta pults. Viņam pievienosies “Kremerata Baltica” rezidējošais mākslinieks, Latvijas publikas iemīļotais pianists Georgijs Osokins, kā arī orķestra čellu grupas koncertmeistare Giedre Dirvanauskaite un “Kremerata Baltica” stīgu kvintets, kura sastāvā muzicē Stella Zaķe, Zane Kalniņa, Jevgeņija Frolova, Marta Rācene un Pēteris Čirkšis.

Programmā skanēs Rietumeiropas klasiķu zieds – Roberta Šūmaņa mūža nogales opuss – “Trešā sonāte vijolei un klavierēm”, Fēliksa Mendelszona “Otrais stīgu kvintets” un dižā Ludviga van Bēthovena “Trīskāršais koncerts vijolei, čellam un klavierēm”.

Savukārt 13.septembra koncertā līdzās maestro Gidonam Krēmeram un orķestra rezidējošajam māksliniekam pianistam Georgijam Osokinam, gaidāmi īpaši viesi – neordinārais un intelektuālais vijolnieks Hugo Tičiati, kurš jau vairākkārt atskaņojis latviešu komponistu skaņdarbus, un mecosoprāns Lusiana Mančīni. Čīliešu-zviedru dziedātāja ir spoža senās mūzikas interprete, koncertējusi ar slaveniem senās mūzikas ansambļiem, piemēram, Freiburgas baroka orķestri un “L’Arpeggiata”.

Par godu izcilā skaņraža Ludviga van Bēthovena 250 gadu jubilejai koncertā dzirdēsim divus viņa skaņdarbus. Par “Ceturto klavierkoncertu” pēc tā pirmatskaņojuma rakstīja, ka tas esot “apbrīnojamākais, mākslinieciskākais, neparastākais un komplicētākais L. Bēthovena sakomponētais koncerts”. Šo klavierkoncertu mēdz arī uzskatīt par liriskāko, lokanāko un maigāko no viņa klavierkoncertiem – šis opuss nudien ir L. Bēthovena ģeniālās mākslas pilnība. Savukārt L. Bēthovena vēlīno stīgu kvartetu pasaulē ieskanas filozofiski grēksūdzes zvani, gremdējoties tādos apcirkņu dziļumos, kurus laikabiedri nesaprata. Par 15. stīgu kvarteta lēno daļu pats Bēthovens teicis, ka “tā ir pateicības himna dievišķībai no slimnieka, kas atveseļojas”.

Koncerta programmā gaidāmi arī divi pasaules pirmatskaņojumi – pasaulē atzītais lietuviešu pianists un laikmetīgās mūzikas entuziasts Andrjus Žlabis radījis jaundarbu Gidonam Krēmeram un “Kremerata Baltica’’ ar nosaukumu “Kaleidoscope of the lost time”, toties nostalģisku smeldzi mīlošais Arturs Maskats skaņās darinājis Emīlijas Dikinsones dzejas rindas koncertā “Vasaras sapņi” balsij, vijolei un kamerorķestrim. Šis darbs ir starptautisks kopdarbs – orķestrim “Kremerata Baltica” sadarbībā ar Zviedrijas ansambli “O/Modernt”, kas būs nākamie “Vasaras sapņu” izpildītāji.

Biļetes uz festivālu pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.