18.novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā digitālu svētku programmu
- Autors: Apriņķis.lv
Kadrs no videosižeta "1918. gads. Brīdis pirms Latvijas valsts"
Saistībā ar valstī noteiktajiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šā gada 18.novembrī būs apmeklētājiem slēgts. Taču Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienā muzejs sabiedrībai piedāvā dažādas valsts svētku atzīmēšanas iespējas digitālā formātā, kas pieejamas no jebkuras vietas pasaulē.
Muzeja kontā sociālajā tīklā "Facebook" no 18.novembra videoformātā būs skatāms teatralizēts uzvedums "Latviju dibināsim rīt", informē LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka. Tas veidots kā gidu – muzeja vēsturnieku – vadīts stāsts izstādē "Latvijas gadsimts" par to, kā 39 delegāti no atšķirīgām politiskām partijām sarežģītos apstākļos pasludināja jauno Latvijas valsti. Izšķirošās, dramatiskākās un no mūsdienu viedokļa arī neparastākās valsts dibināšanas stāsta epizodes vēsturniekiem palīdz izstāstīt aktieri, kuri iejūtas dažādu 1917.–1918.gada notikumu dalībnieku lomās. Teatralizētās etīdes veltītas gan Latviešu pagaidu nacionālās padomes dzimšanas aizkulisēm 1917.gada nogalē, gan Demokrātiskā bloka nelegālajām sapulcēm Rīgā vācu okupācijas laikā, tāpat tās rāda pretrunas Latvijas Tautas padomes tapšanas procesā 1918.gada 16.–17.novembrī un liecina par steigu, kādā 17.–18.novembrī bija jārisina ar valsts dibināšanu saistītie praktiskie jautājumi.
"Latvijas valsts dzima trauksmainā laikā. Pirmais pasaules karš bija beidzies, tomēr Latvijā joprojām atradās vācu okupācijas varasiestādes, kas mēģināja ietekmēt tās politisko nākotni, bet no austrumiem draudēja briesmas sociālistiskās padomju Latvijas idejas formā. Nacionālās patstāvības idejas aizstāvju rīcībā bija vien pāris nedēļu īss laika sprīdis 1918.gada novembrī, lai pasludinātu Latvijas Republiku un ņemtu zemes politisko likteni savās rokās," stāsta A.Burbicka.
Videoizrādē piedalās vēsturnieki Toms Ķikuts un Imants Cīrulis, aktieri Kārlis Anitens, Anna Šteina, Madars Zvagulis, ieraksts pieejams arī muzeja vietnē lnvm.lv un izstādes "Latvijas gadsimts" vietnē latvijasgadsimts.lv.
Sociālajā tīklā, izmantojot tēmturi #Bermontiādesmaršruti, var arī uzzināt, kā Rīgas centrā un Pārdaugavā izskatījās tieši pēc Bermontiādes kaujām, un iegūt trīs ieteicamo Bermontiādes izziņas maršrutu kartes.
Vietnē emuzejs.lnvm.lv atrodamajā videosižetā "1918.gads. Brīdis pirms Latvijas valsts", kas izstādē "Latvijas gadsimts" ievada stāstu par Latvijas neatkarības pasludināšanu, var iepazīt politiskos, sociālos un militāros apstākļus pirms valsts dibināšanas, savukārt kartoshēma "Varu maiņa Latvijā Neatkarības kara laikā" palīdzēs izsekot tam, kā mainījās Latvijas politiskās kartes krāsojums 1918.–1920.gadā, stāsta A.Burbicka.
Pāršķirstot Gadsimta albumu – Latvijas vēstures virtuālo attēlu panorāmu – vietnē latvijasgadsimts.lv/albums, muzeja pārstāvji aicina pievērst uzmanību citu lietotāju pievienotajiem attēliem par laikposmu no 1914. līdz 1918.gadam un Neatkarības kara laiku (1918.–1920.gads), kā arī aicina papildināt virtuālo albumu ar attēliem no savas dzimtas fotoarhīva.
Ar Latvijas Republikas pirmajiem soļiem tematiski saistīts arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieku jaunākais veikums – sadarbībā ar AS "Latvijas mediji" izdotā grāmata "Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena". Izmantojot grāmatas nosaukumu kā meklētājvārdu, tīmeklī var lasīt intervijas, noskatīties videosižetus ar tās autoriem, norāda A.Burbicka.