Olaines Vēstures un mākslas muzejs sola pārsteigumus ^{Apriņķis.lv}

Šajā novembrī Olaines Vēstures un mākslas muzejs svin dubultus svētkus – 25 gadu jubileju kopš tā izveides un pirmo dzimšanas dienu jaunajās, renovētajās telpās Jelgavas ielā 9. Abas svinamās dienas sagadījušās ļoti tuvu – muzeju atklāja 1995. gada 22. novembrī, bet pērn 29. novembrī tas tika atvērts pēc gadu ilgās pārbūves un jauno ekspozīciju izveides.

Muzeja direktore Liene Johansone ar muzeja apmeklējumu pirmajā gadā ir apmierināta, jo, par spīti Covid-19 ierobežojumiem, uz šejieni brauc apmeklētāji no visas Latvijas. Īpaši iecienīts ir Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršruts – tas izveidots vietā, kuras apkārtnē Pirmā pasaules kara laikā atradās krievu armijas aizsardzības līnija.

– Kā muzejam ir veicies pirmajā darbības gadā jaunajās telpās?

– No jauna izveidoto muzeju pārbūvētajās telpās atklājām neilgi pirms sākās Covid-19 notikumi. Protams, tas ietekmēja apmeklējumu, taču, par spīti ierobežojumiem, muzeju līdz septembrim bija apmeklējuši vairāk nekā 3000 cilvēku, kas nelielam muzejam ir ļoti labs rādītājs. Turklāt jāņem vērā, ka šogad nav notikuši nekādi lieli pasākumi, kas parasti pulcē vairāk cilvēku.

Priecē tas, ka trešdaļa no visiem apmeklētājiem ir bijuši skolēni. Mūsu izveidotā programma “Ceļojums laikā 1919” ļauj iepazīt Pirmā pasaules kara notikumus jaunā, interaktīvā veidā. Šeit skolēni tiek sadalīti divās grupās, iejūtoties divās karojošās pusēs, un nodarbības laikā mēs izspēlējam vēsturiskos notikumus. Skolēni saņem dažādus uzdevumus un, protams, ļoti bagātīgu informāciju par Pirmā pasaules kara norisēm. Iesaistām arī skolotājus. Paši skolēni ir teikuši, ka šis piedzīvojums rada interesi par vēsturi un ļauj to saskatīt atšķirīgā veidā.

Pie mums brauc skolēnu grupas no dažādiem Latvijas novadiem. Ir bijušas pat trīs klases dienā. Šis maršruts un programma, manuprāt, jau ir mainījusi priekšstatu par Olaini kā vietu, uz kuru doties kultūrvēsturiskā tūrismā. Tā ir jauna dimensija novadam, kuru turpināsim attīstīt.

– Kā šī muzeja brīvdabas ekspozīcijas daļa tiek turpināta?

– Ekspozīcija tika projektēta jau 2017. gadā, un 2018. gadā tapa pirmā kārta. Pērn sākām plānot nākamos soļus, un šā gada oktobrī ekspluatācijā nodevām projekta otro kārtu – ir uzbūvēta jauna zemnīca, un tai blakus ir apskatāmi arī arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti. Zemnīca šajā gadījumā ir zemē iedziļināta fortifikācijas būve, kas papildina ekspozīcijas pirmajā kārtā izveidoto blindāžu, kas tika izbūvēta tās oriģinālajā atrašanās vietā. Abās projekta kārtās esam saņēmuši Eiropas Savienības fondu un pašvaldības finansējumu.

Ir iecerēta vēl arī projekta trešā kārta, kurā plānots izbūvēt artilērijas pozīciju novietnes. Tā būs pilnvērtīga kaujas vietas aina, ko varēs iepazīt nevis fotogrāfiju vai maketa veidā, bet dzīvē, reālā izmērā un autentiskā izskatā.

– Kā muzeju novērtējuši eksperti?

– Šis gads muzejam un tā komandai ir bijis īpašs, jo esam saņēmuši divus nozīmīgus apbalvojumus. Viens ir “Gada labākā būve Latvijā 2019” – kategorijā “Pārbūve” saņēmām atzinības rakstu un atpalikām tikai no tādiem projektiem kā tirdzniecības parks “Alfa”, kultūrtelpa “Hanzas perons” un citiem grandiem. Saņēmām arī Latvijas Muzeju biedrības gada balvu kā “Gada ekspozīcija” par mūsu izveidoto ekspozīciju “Laboratorija”. Tātad esam saņēmuši ļoti augstu novērtējumu gan par jaunizveidotā muzeja saturu, gan arī par ēku, kur tas iekārtots.

Attiecībā uz arhitektoniskajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem mums saskanēja redzējums ar arhitektu Imantu Rubīnu, kurš spēja projektā iestrādāt muzeja vajadzības.

Gribu uzslavēt savu komandu – muzeja vecāko speciālistu Māri Ribicki, muzejpedagoģes Lieni Linarti Bokāni un Arinu Mariju Bironti, krājuma glabātāju Evu Liepiņu, tūrisma informācijas speciālisti Silviju Garozu un sabiedrisko attiecību speciālisti Samantu Annu Priedīti. Viņu visu aktīvā iesaiste, idejas un darbs ar pilnu atdevi ir ļāvis mums izveidot jauna veida muzeju, kurā cilvēki pēc pirmā apmeklējuma grib atgriezties, iesaka mūs citiem.

– Par kuru muzeja, ekspozīcijas daļu jūtat lielāko lepnumu?

– Grūti nosaukt vienu konkrētu daļu, tas ir viss muzejs kopā. Pagājušā gada novembrī, pēc ārkārtīgi saspringta un smaga darba cēliena, kad es pēdējā vakarā apskatīju to, kas tad nu mums te ir sanācis, jutu lepnumu gan par sevi, gan par kolēģiem un sadarbības partneriem. Visa šī gada garumā pie mums ir braukuši kolēģi no citiem Latvijas muzejiem, un viņu augstais vērtējums apliecina, ka mums ir izdevies.

Jāsaka arī liels paldies pašvaldībai, kas mums uzticējās un uzticēja šīs telpas – kādreizējo aptieku tipiskas blokmājas pirmajā stāvā. Izrādās, arī šādā vietā var izveidot mūsdienīgu muzeju, kas atbilst visām 21. gadsimta tehnoloģiskajām prasībām.

– Kādam ir jābūt nākotnes muzejam, ņemot vērā to, cik liela ir konkurence par mūsu brīvo laiku?

– Pirmkārt, muzeja darbinieku ieinteresētība, lai ikviens apmeklētājs te justos gaidīts. Otrkārt, muzejam jābūt vizuāli pievilcīgam. Dizains ir viena no atslēgām. Treškārt, ekspozīcijai ir jābūt tehnoloģiski bagātīgai, kas spēj aizraut un pārsteigt. Kaut kam tādam, ko apmeklētājs gribēs pārstāstīt citiem. Attiecībā uz bērniem tā ir arī mērķtiecīga sadarbība ar izglītības iestādēm, ko mūsu muzejs ir veidojis vairāku gadu garumā un turpina veidot. Dažkārt pēc klases apmeklējuma bērni muzejā atgriežas jau kopā ar vecākiem.

– Ko jūs teiktu tiem olainiešiem, kuri muzejā vēl nav bijuši?

– Tiem olainiešiem, kuri pie mums vēl nav bijuši, es varu apsolīt pārsteigumu. Īpaši tiem, kuriem šķiet, ka Olaine ir jauna pilsēta, ka nekādas vēstures te nemaz nav. Tiem, kuri jau ir bijuši, varu solīt pārsteigumu nākamgad. Esam iecerējuši ko jaunu ekspozīcijā, bet pagaidām par to plašāk nestāstīšu.

Runājot par muzeja misiju plašāk, domāju, ka mums katram ir vērts ieskatīties un izzināt to vietu, kurā esam dzimuši, auguši un tagad dzīvojam. Jo bieži ir tā, ka vēsturi mēs cenšamies apgūt, ceļojot pa pasauli vai lasot par kādām tālām zemēm, bet tas, kas noticis mūsu tuvumā, paliek neizzināts. Un vietējās pilsētas, novada muzejs ir lielisks palīgs, kas, no vienas puses, pastāsta par pagātni, bet, no otras puses, veido ciešāku saikni ar šo konkrēto vietu. Tā ir muzeja misija.