Menu
 

Stopiņu novada bagātā vēsture un unikālā kultūrainava Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Līgo parks ir izveidots 1988. gadā un kļuvis par dabisku kultūrvēsturisku latviskā mantojuma saglabāšanas vietu un izziņas avotu. Pirmais parks pasaulē, kur apskatāmas 11 latvju rakstu zīmju akmens skulptūras; autors – tēlnieks Uldis Sterģis. Foto - no Stopiņu novada pašvaldības arhīva Līgo parks ir izveidots 1988. gadā un kļuvis par dabisku kultūrvēsturisku latviskā mantojuma saglabāšanas vietu un izziņas avotu. Pirmais parks pasaulē, kur apskatāmas 11 latvju rakstu zīmju akmens skulptūras; autors – tēlnieks Uldis Sterģis. Foto - no Stopiņu novada pašvaldības arhīva

Teiksmaina, sena un bagāta vēsture. Unikāla un īpaša kultūrainava. Ziedu nolikšana, svecīšu aizdegšana un klusa aizlūgšana. Šie ir vien pāris vārdu, ar kuriem var aprakstīt šo novadu. Rakstu sērija “Piemiņas un rituālu vietas Pierīgas pilsētās” ir devusies uz Stopiņu novadu. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Stopiņu novada sabiedrisko attiecību speciālisti Inesi Skrastiņu, lai sīkāk uzzinātu par dažām no pilsētā aplūkojamajām kultūrvēsturiskajām un piemiņas vietām.

Kultūrvēsturiskas vietas un inženierzinātnes būvju paraugs

Līgo parks Stopiņos ticis izveidots 1988. gadā. Šis nav vienkāršs parks, kur cilvēki sanāk, lai atpūstos vai svinētu. Tā nebūt nav. Parkam ir sava īpašā nozīme. “Pirmais parks pasaulē, kur pagodināti latvju raksti. Līgo dārzā apskatāmas vienpadsmit latvju rakstu zīmju akmens skulptūras, kuru autors ir mūsu novadnieks tēlnieks Uldis Sterģis. Te arī dabiski augoši dižozoli un bērzu birzis. Brīvdabas estrāde ir lieliska vieta svētku svinēšanai un pasākumu rīkošanai. 1988. gadā uzstādīja Līgo akmeni autoceļa Ulbroka–Ogre malā,” stāsta Inese.

Pirmo reizi parks tika atklāts zīmīgā dienā – 1988. gada 23. jūnijā, Līgo vakarā. “Līgotāji vispirms nolika ziedus pie Līgo akmens un tikai tad devās līgot pie lielā ugunskura. Toreiz, 1988. gadā, Līgo parks bija viens no tautas atmodas simboliem,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste. Savukārt 1989. gadā parkā uzbūvēja estrādi, kurai tālākajos gados tika uzstādīs jumts. Pirmās no vienpadsmit latvju zīmēm, kuras apskatāmas parkā, tika uzstādītas 1992. gada vasarā. Dodoties apskatīt Līgo parku, katram ir iespēja atpūsties pie dabas, iepazīt latvju rakstus, kā arī piedzīvot maģisku Līgo vakaru pie lielā ugunskura.

“Vasaras sezonā Līgo parkā notiek deju un kora mūzikas koncerti, viesojas daudzi Latvijā un ārvalstīs pazīstami mūziķi un grupas, notiek brīvdabas teātra izrādes un festivāli,” – tā I. Skrastiņa.

Ulbrokas muiža sevī glabā plašu un bagātu vēsturi. Kā liecina senākie ieraksti, ēka celta 18. gadsimta beigās. “Ēkai ir sava neatkārtojama kultūrvēsturiska vērtība, kas atspoguļo gadsimtiem ilgās dzīves norises pie Daugavas, kā arī liecina par Rīgas arhitektu aktivitātēm provincē. Pēc kara muižas ēkā tika ierīkota 1. Latvijas radiostacija jeb Rīgas radiostacija un blakus muižai uzcelts tornis. Ar laiku tika uzbūvēti arī citi torņi un mājas muižas tiešā tuvumā,” par ēkas vēsturi stāsta Inese.

Runājot par Ulbrokas muižu, Inese vēlas pastāstīt arī par viensētu īpašumu “Akācijas”, kurās arī mīt vēstures stāsti. “Mājas celtniecība sākta 1916. gadā. Viensētu aptver individuālā apbūve – dzīvojamā un saimniecības ēka, kas ir iekļauta Stopiņu novada kultūras kanonā, jo celta līdz 1940. gadam. Stāsta liecinieces ir senās fotogrāfijas un mazmeitas Māras Zebaueres mutvārdu vēstures liecības. Ulbrokas bibliotēkas pētniecības projekta “Senās mājvietas Stopiņu novadā” izstrādes materiālos (2013) dokumentēts ar leģendām apvīts “Akāciju” mājas stāsts, kas 2016. gadā atzīmēja simtgadi,” – tā Inese.

Ulbrokas muižas ansambļa galvenā ēka ir pils, kas saglabājusies pārbūvētā veidā. Pils celta 18. gadsimta beigās pēc pazīstamā Rīgas arhitekta K. Hāberlanda projekta.


Katra vieta novadā ir unikāla un nozīmīga – vēsturisks mantojums, kultūrvēsturiska vieta vai piemiņas vieta pagātnes liecībām. Taču tas nav viss. Stopiņos ir atrodams kāds objekts, kurš ir nozīmīgs inženierzinātnes paraugs. Tas ir dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi.

“Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi ir nozīmīgs 20. gadsimta 30. gadu inženiertehnisko būvju paraugs, kas saistīts ar ražošanas, transporta un teritorijas infrastruktūras attīstības vēsturi. Tilts atklāts 1933. gadā, un tas ietilpa Rīgas–Ērgļu dzelzceļa līnijā. Šis tilts ir viens no nedaudzajiem Latvijas Republikā pirms 1940. gada būvētajiem dzelzceļa tiltiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. 2013. gada maijā dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes industriālais piemineklis,” vēsta Stopiņu novada mājaslapā pieejamā informācija. 

Piemiņas vieta “Barikāde” izveidota 1991. gada janvāra barikāžu notikumu atcerei Ulbrokā; autors – tēlnieks Uldis Sterģis.


“Barikāde” un Lāčplēša diena

Stopiņu novadā ir rodamas daudzas piemiņas vietas, no kurām dažas kopā ar Inesi arī apskatām un izzinām to izcelšanos. Mūsu pirmā pieturvieta – piemiņas vieta “Barikāde”. Izveidota 1991. gada janvāra barikāžu notikumu atcerei Ulbrokā.

“Šajā vietā 1991. gada janvārī atradās centrālais postenis, kas sargāja Rīgas robežu un radio torni Ulbrokā. Pie “Barikādes” katru gadu 20. janvārī notiek svinīgie piemiņas pasākumi. Autors – tēlnieks Uldis Sterģis,” – tā Inese. Savukārt katru gadu 11. novembrī Stopiņu novada iedzīvotāji dodas pie piemiņas akmens, kurš veltīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Šajā dienā sanākušie pulcējas uz klusuma brīdi, noliekot svecītes un ziedus. Tāpat Stopiņu novada jaunsargi dod svinīgo zvērestu pie piemiņas akmens.

Šīs nav vienīgās piemiņas vietas, kuras atrodamas Stopiņos. Šeit uzstādīts piemineklis 1905. gada revolucionāriem. “Piemineklī attēlotas tēva-zemnieka un dēla-strādnieka monolīta granīta figūras, ceļmalas slīpnē iemūžināti nogalināto revolucionāru vārdi,” vēsta novada mājaslapā aplūkojamā informācija. Kā arī piemiņas vieta cietušajiem, kuri tikuši nošauti čekas ēkā Rīgā.

Stopiņu novadā pašu acīm redzamas vēl daudzas vietas, kuras stāsta par paaudžu mantojumiem, izsenām latviešu dziednieciskajām metodēm un, protams, tām vietām, uz kurām ierasti dodamies ar ziediem un svecītēm, lai aizlūgtu un pieminētu.

Piemiņas akmens Lāčplēša Kara ordeņa varoņiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.