Par Dziesmu un deju svētku padomes vadītāju ievēlēts kultūras ministrs Puntulis

Līdzšinējais Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns informēja klātesošos, ka turpmāk vēlas pildīt tikai padomes locekļa pienākumus un vairāk līdzdarboties mākslinieciskajos procesos ceļā uz nākamajiem Dziesmu svētkiem. "Vēlos pateikties Mārtiņam Klišānam par līdz šim paveikto. Neraugoties uz šībrīža prognozēm par epidemioloģisko situāciju, nedrīkstam pazaudēt mūsu orientierus – Dziesmu svētku kustības nepārtrauktību. Ceļš uz tradīcijas 150 gadiem būs komplicēts, bet ticu, ka svētki ir un būs viena no motivācijām turēties un izturēt," izteicies N. Puntulis.

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepazīstināja ar plānoto svētku norises scenārijiem, uzsverot, ka svētki varēs notikt, piepildoties trim "ja": ja to norisi pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī, ja tiks atļauta interešu izglītība klātienē, ja būs iespēja nodrošināt mēģinājumu procesu, vēsta LNKC.

Ja svētki notiks, tie būs kardināli atšķirīgi no tradicionālajiem – tie plānoti laika periodā no jūlija līdz oktobrim, bez liela dalībnieku skaita pulcēšanās. To norises pamatprincipi: epidemioloģisko nosacījumu ievērošana (distancēšanās, pulcēšanās, kontrolēta cilvēku plūsma), svētku notikumu norises vietas – Rīgā un reģionos (visi svētku programmas notikumi vienlīdz nozīmīgi neatkarīgi no norises vietas un laika), tradicionālās dalībnieku atlases skates klātienē nenotiks, vienā kalendāra datumā notiek tikai viens (pēc iespējas) svētku notikums, dalībnieki svētku notikumos uzturas vienu dienu, svētku notikumu vienas dienas plānošana lielākoties ietver tikai kopmēģinājumu un koncertu, samazināts skatītāju skaits un iespējami svētku notikumi bez skatītāju klātbūtnes, lielākā daļa norišu ieplānota brīvdabā. Izstrādāti trīs Svētku norises scenāriji, kuru realizācija būs atkarīga no aktuālās situācijas valstī un rīkotāju izstrādātā epidemioloģiskās drošības protokola.

Viena no redzamākajām aktivitātēm ceļā uz tradīcijas 150 gadu jubileju būs Rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā Dziesmu un deju svētku ekspozīcija. Līdz lielajai jubilejai plānots pabeigt ne tikai Mežaparka lielās estrādes pārbūvi, bet estrādes ēkā ierīkot arī tradīcijai veltītu Rakstniecības un Mūzikas muzeja veidoto pastāvīgo ekspozīciju, kas top kā Kultūras ministrijas un Rīgas domes sadarbības projekts. Paredzēts, ka ekspozīcija iekārtosies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi - multimediāla instalācija "Lielākais koris pasaulē", vizuāli un skaniski izzināma svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un kopienas aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmu svētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes, gan arī veikt muzejpedagoģiskas nodarbības.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte informēja, ka par spīti Covid19 pandēmijas radītajiem apstākļiem LNKC sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, strādā pie tradīcijas 150.gadskārtas kulminācijas – XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izveides. Darba process nav pārtrūcis – regulāri tiekas un nozīmīgu darbu veic LNKC nozaru konsultatīvās padomes, kļuvis dinamiskāks Mākslinieciskās padomes darbs.

Darbu jau 2020.gadā uzsākušas divu svētku lielnotikumu – koru lielkoncerta un deju lieluzveduma mākslinieciskās darba grupas, pavasarī būs zināmas vēl divu lielnotikumu – deju otrās programmas un pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās darba grupas.

S.Pujāte arī informēja par kora nozares vienbalsīgi akceptēto priekšlikumu nerīkot konkursu par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerta māksliniecisko koncepciju un lēmumu uzticēt notikuma mākslinieciskās darba grupas vadītāja pienākumus virsdiriģentam Romānam Vanagam.