Menu
 

Armands Jēkabsons Saulkrastos: Ar metāla mākslu un dizainu nodarbojos jau vairāk nekā 30 gadus Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
“Saulainās vasaras dienās ar ģimeni dodamies uz Saulkrastu Jūras parku, kur ir volejbola laukumi, mūsu iecienītākā kafejnīca “Costa del Sol” un turpat lejā pie jūras ērtie pludmales zviļņi “Kiwi beach”.” Foto – no privātā arhīva “Saulainās vasaras dienās ar ģimeni dodamies uz Saulkrastu Jūras parku, kur ir volejbola laukumi, mūsu iecienītākā kafejnīca “Costa del Sol” un turpat lejā pie jūras ērtie pludmales zviļņi “Kiwi beach”.” Foto – no privātā arhīva

Atrast savu kaislību jau agrā bērnībā. Mīlēt to, ko tu dari, un priecēt ar saviem darbiem daudzus citus. Rakstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgā” šajā reizē iepazīstinās ar daudzu Latvijā zināmu apbalvojumu autoru Armandu Jēkabsonu. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Jēkabsona kungu, lai vairāk uzzinātu par viņu pašu, dzīvi Saulkrastu pilsētā un to, kā top viņa veidotie apbalvojumi.

Zīmēšana, armija un pasniedzēja darbs

Armands Jēkabsons ir īstens saulkrastietis, kuru jau kopš agras bērnības aizrauj zīmēšana, gleznošana un veidošana. Jaunieša gados apmeklējis arī zīmēšanas un grafikas pulciņu Rīgas Pionieru pilī.

“1979. gadā iestājos Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā metāla apstrādes nodaļā, kuru pabeidzu ar diplomdarbu “Rotu komplekts ar ahātu”. Pēc tam divus gadus dienēju padomju armijā Azerbaidžānā gaisa desanta daļā, šo gadu laikā vairāk nekā 20 reizes esmu veicis lēcienus ar izpletni no lidmašīnas. Kad atgriezos, iestājos Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina nodaļā, kuru pabeidzu 1991. gadā ar diplomdarbu “Sudraba rotu kolekcija”. Paralēli mācībām akadēmijā sāku strādāt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas metāla nodaļā par pasniedzēju, kur strādāju vēl joprojām – izglītības programmā “Interjera dizains” par vadītāju.”

Šobrīd Armands savu ikdienu aizvada gan kā pasniedzējs saviem studentiem, gan arī darbojas darbnīcā Saulkrastos, kur izgatavo juvelierizstrādājumus, balvas, kausus un citus mākslas darbus. Brīvajā laikā viņš labprāt izvēlas klausīties mūziku, gleznot vai arī doties kādā ceļojumā. Savukārt ideālā brīvdiena, pēc Armanda vārdiem, esot: “Saulaina vasaras diena, pagalmā uz grila cepas liellopa gaļas steiks, mēs, visa ģimene, esam kopā – es ar sievu, abas meitas ar saviem vīriem un bērniem,” – tā Jēkabsona kungs.

Pirmā balva

Balvu izgatavošana dažādiem pasākumiem esot aizsākusies laikā, kad mākslinieks mācījies Mākslas akadēmijā, kur viņu uzrunājusi Elita Mīlgrāve. “Tā es sāku veidot apbalvojumus “Mikrofona” aptaujas noslēguma koncertiem. Pēc tam sekoja balvas “Mikrofona” televīzijas vakariem, pamazām kļuvu atpazīstams, un aizvien vairāk klientu vērsās pie manis ar pasūtījumiem. Ar metāla mākslu un dizainu nodarbojos jau vairāk nekā 30 gadus.”

Pat pēc tik daudziem gadiem Armands joprojām spilgti atceras pirmo apbalvojumu, ar kuru viss aizsācies. “Viena no pirmajām, kuras radīšana man atmiņā palikusi visspilgtāk, ir Lielā mūzikas balva. Skiču izstrādes procesā nonācām pie gala varianta, bet tobrīd man vēl nebija skaidrs, kā to realizēt materiālā. Lielā mūzikas balva ir sudrabā veidota statuete. Tās siluetā attēlots stilizēts sievietes figūras tēls, kuru ietver smalkas sudraba līnijas, kas atspoguļo stīgu mūzikas instrumentu daļu un fragmentu kontūras. Figūras silueta pieliektā galva simbolizē pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā,” tik spilgti Armanda atmiņā palikusi šī balva.

“Darbs sākas ar klienta vēlmi. Es piedāvāju idejas un veidoju skiču variantus par tēmu, vienojamies par ideālo variantu, kam seko darba realizācija materiālā. Visus darbus veicu pats ar savām rokām.”


Sakārtota Saulkrastu infrastruktūra

Tik daudzi gadi, kas aizvadīti dzimtajās mājās, Saulkrastu pilsētā, ļauj priecāties par to, kā tā attīstās, un arī Armanda acīs viņa pilsēta tiešām aug. “Priecē tas, ka tiek sakārtota Saulkrastu infrastruktūra – atjaunotas gājēju ietves, izveidotas papildu autostāvvietas pilsētas viesiem, izveidots jūras parks un Saules laukums, kur notiek dažādi kultūras pasākumi. Liels prieks par to, ka ir pabeigta Saulkrastu estrādes renovācija.”

Šo gadu laikā viņš ir pamanījis, kā pilsētas vide ir tikusi sakārtota. Piemēram, vietā, kur mākslinieks dzīvo, ticis likvidēts bijušais Saulkrastu tirgus un tā vietā uzcelts pārtikas veikals ar labiekārtotu autostāvvietu skaitu. Tāpat viņš ievērojis, ka daudzo gadu laikā pilsētā ievērojami pieaudzis restorānu un kafejnīcu skaits, bet Armandam liekas, ka pilsētai kaut kā tomēr pietrūkst. Viņam liekas, ka Saulkrastiem ir vajadzība pēc mūsdienīgākiem, katrai vietai atbilstošākiem vides objektiem. Tāpat viņš priecātos, ja pilsētā būtu lielākas iespējas atpūsties un izklaidēties, kā piemēru minot spa un boulingu.

Pārdomu un pārmaiņu laiks

Armandam pandēmijas laiks dzīvē nav ieviesis īpašas izmaiņas. Viņš joprojām turpina darboties savā darbnīcā, vienīgi darbs mākslas skolā šobrīd norit attālinātā režīmā. Kā pats saka, šis esot pārdomu un pārmaiņu laiks, kas dod iespēju vairāk būt kopā ar ģimeni. Savukārt, kad beidzot būs iespēja atgriezties pie agrākās dzīves, Armands dosies uz veikalu, lai iegādātos džinsa bikses, jo interneta veikali tomēr nav priekš viņa, bet, ja pavisam nopietni, viņš noteikti dosies kādā sen kārotā ceļojumā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.