Menu
 

Mērija Kalniņa: Es rakstu, kopš sevi atceros Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto – no privātā arhīva Foto – no privātā arhīva

Kad izlolots sapnis kļūst par realitāti, sajūtas ir vārdos neaprakstāmas un tu apzinies, ka tas ir tikai sākums kam daudz lielākam. Stāstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgā” šajā reizē iepazīstinās ar kādu jaunu, ambiciozu un visnotaļ mērķtiecīgu jaunu sievieti. Mērija Kalniņa – šis vārds drīz vien kļūs plaši pazīstams lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, jo ir dzimusi jauna rakstniece.

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Mēriju, lai vairāk uzzinātu par viņu pašu, ikdienas dzīvi, kā arī par viņas pirmo grāmatu “Sapnis par viņu un mūziklu”.

Romāni, vēsture un kriminoloģija

Mērija Kalniņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente, kuras dzīve aizrit Purvciemā. Tomēr viņa nav parasta vidusmēra jauniete. Šobrīd viņa ir kļuvusi arī par apgāda “Zvaigzne ABC” romantiskās literatūras autori. Savā brīvajā laikā jaunā sieviete patstāvīgi apgūst franču valodu, interesējas par vēsturi un domā idejas jauniem romāniem.

“Šobrīd padziļināti apgūstu kriminoloģiju, jo pēc studijām vēlos Latvijā attīstīt tiesu uzvedības analīzi. Tiesu psiholoģijas ekspertu Latvijā nav daudz, taču noziedznieka personības pētīšana, strādājot aci pret aci ar noziedznieku un analizējot tā rīcības motīvus, ir efektīvs līdzeklis noziedzības apkarošanā,” – tā par savu kaislību pret kriminoloģiju stāsta Mērija.

Stāstot par ikdienas dzīvi, viņa uzsver faktu, ka pandēmijas laiks daudz ko radikāli mainīja. “Pirmo studiju gadu esmu pavadījusi, studējot no mājām, un mājas ir kļuvušas par ikdienu. Brīvajā laikā dodos ārā garās pastaigās vai arī aizbraucu pie jūras, kas man jau kopš bērnības ir ļoti mīļa un dārga,” – tā M. Kalniņa. 

“Mazā Parīze”

Dzīvodama Rīgas rajonā, jaunā sieviete izbauda un visbiežāk apmeklē tās vietas, kuras sniedz miera sajūtu. Tieši tāpēc viņa bieži izvēlas doties garākās pastaigās pa Biķernieku mežu. Visvairāk prieka, dzīvojot Rīgā, Mērijai rada Vecrīga, kuru savās acīs viņa dēvē par mazo Parīzi. “Parīze ir mana sapņu pilsēta un manu rakstu darbu iedvesma. Vecrīgas aura man nereti liek gara acīm aizceļot uz Parīzi. Turklāt Vecrīgā visvairāk jūtams vēstures pieskāriens – unikālā arhitektūra atgādina par vācu kultūras un zviedru kultūras ietekmi gadsimtu griežos,” – tā par Vecrīgu stāsta Mērija.

Tomēr, lai arī cik vilinoša būtu Vecrīgas aura un pievilcība, jaunā autore bieži izvēlas pamest trokšņaino galvaspilsētu un doties uz vasaras mājām Mellužos Jūrmalā, lai atpūstos pie jūras. “Cenšos aizbēgt no cilvēku pūļiem galvaspilsētas centrā (it īpaši vasarā, kad pilsētā kļūst pavisam rosīgi), lai dotos atpūtā pie dabas.” Savu ideālo brīvdienu viņa saista tieši ar mājām Mellužos, kur pagalmā ar atvērtu datoru klēpī viņa prātā vērpj izcila romāna sižetu, kas pats vēlas tikt pierakstīts.

Raksta, kopš sevi atceras

Stāstot par rakstīšanu, Mērija nespēj atcerēties konkrētu mirkli, kad pievērsusies tai, sakot vien, ka tas vienmēr bijis ar viņu. “Neatminos, cik man bija gadu, kad sāku rakstīt pirmo romānu (līdz šim ir tapuši divi, taču neesmu tos publicējusi), bet pirmais īsais stāsts tapa jau piecu gadu vecumā. Rakstīju angļu valodā un pēc gadiem vairs ne vārda nesapratu, bet ideju spēju atsaukt atmiņā vēl tagad. Esmu paškritiska un līdz šim uzdrošinājos savus stāstus rādīt vien izredzētajiem, jo vienmēr šķita, ka ir vēl tik daudz, ko uzlabot, bet, sākot rakstīt “Sapni par viņu un mūziklu”, ne mirkli nešaubījos, ka šis būs mans pirmais lielais literārais sasniegums, kas noteikti tiks izdots.

Ideja par grāmatu tapa pirms teju diviem gadiem – dienā, kad mana latviešu valodas un literatūras skolotāja grāmatnīcas skatlogā pamanīja reklāmu par apgāda “Zvaigzne ABC” izsludināto romantisko romānu konkursu. Tiklīdz saņēmu ziņu, nekavējoties zināju, par ko rakstīšu, – ideja nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Romāna “Sapnis par viņu un mūziklu” pamatā ir patiess iemīlēšanās stāsts, kas laika gaitā ticis papildināts, mainīts, labots un vēlreiz papildināts. Pie grāmatas strādāju kopumā pusotru gadu, ieskaitot labojumu periodu, līdz ar to ir manāms, ka stāsta gaitā galvenā varone pieaug savās izvēlēs, gluži kā es esmu izaugusi no sava rozā briļļu perioda, lai radītu arvien jaunus darbus, kas noteikti pārsteigs ne vien mani pašu, bet arī manus lasītājus,” – tā par savu jauno romānu stāsta Mērija.

Domas par Parīzi un darbs pie jaunas grāmatas

Runājot par tuvāko nākotni, Mērija pagaidām vairāk koncentrējas jaunām romānu idejām un ceļošanas iespējas atliks uz to laiku, kad pandēmijas ierobežojumi tiks pilnībā atcelti. “Šogad vēl nav domu nekur doties (Parīze dažus gadus pagaidīs, kamēr pandēmijas ierobežojumi ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs tiks pilnībā atcelti, lai ar visu sirdi un dvēseli varu baudīt Francijas šarmu), toties ideju romāniem ir gana daudz, lai varētu apsolīt – otrais būs, un tas noteikti nav aiz kalniem. Nākamais romāns vairs nevēstīs par princi baltā zirgā, kurš ballē iemīlas skaistajā, naivajā meitenē, un viņi dzīvo laimīgi mūžīgi mūžos. Iespējams, princis būs un balle arī, bet šis vairs nebūs klasiskais Pelnrušķītes stāsts. Nevaru sagaidīt, kurp iedvesma mani aizvedīs nākamajos daiļdarbos. Bet viens ir skaidrs – šis ir tikai sākums.”

“Visvairāk, šķiet, pietrūkst veloceliņu. Pirms pandēmijas biju Kopenhāgenā, un pilsēta mani apbūra ar sev raksturīgo savdabīgo transporta veidu – divriteņiem –, kuru novietnes atradās teju uz katra ielas stūra, turklāt no šīm novietnēm aizņemties velosipēdu Dānijas galvaspilsētā var pilnīgi par brīvu! Lielisks veids, kā apskatīt skaisto pilsētu, kā arī ērts veids, kā ātri pārvietoties no viena pilsētas nostūra uz citu.”
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.