XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises plānotas 2023.gada jūlija sākumā

Šobrīd, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus, ir sākta gatavošanās svētkiem – koru nozare un latviešu skatuviskās dejas nozare ir uzsākušas koprepertuāra apguves procesu. “Lai gan pandēmija ir ieviesusi ievērojamas izmaiņas amatierkolektīvu darbībā, vasarā reģionos un Rīgā notika vairāki nozīmīgi Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi un iniciatīvas. Gandarījums, ka arī šajos apstākļos kolektīvu sniegums ir augstvērtīgs,”  LNKC paziņojumā citēta Signe Pujāte.

Viņa arī norādījusi - ja 2022. gada pirmajā pusē tiks konstatēts, ka kolektīviem nav iespējas kvalitatīvi sagatavot svētku repertuāru, līdz nākamā gada maijam jautājums tiks aktualizēts Dziesmu un deju svētku padomē, lai lemtu par iespējamu svētku pārcelšanu.

Svētku nedēļā iekļautas jau tradicionālās norises: Dziesmu svētku karoga cildināšana, virsvadītāju un virsdiriģentu godināšana, garīgās mūzikas koncerts, gājiens, konkursi, tautas lietišķās mākslas izstāde, tautas tērpu skate, tautas mūzikas koncerts, folkloras diena u.c. Tāpat norišu kalendārā iekļauti arī koprepertuāra nozaru pasākumi – koru koncerts “Tīrums”, deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”, II deju programma, pūtēju orķestru koncerts-uzvedums, kokļu mūzikas koncerts un noslēguma koncerts.

Lai veiksmīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, līdz 2021. gada beigām Latvijas Nacionālais kultūras centrs plāno izveidot 2023. gada Dziesmu un deju svētku nodrošinājuma nodaļu, izsludinot atklātu konkursu šīs nodaļas vadītāja amata vietai.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis padomi informēja, ka Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un svētku tradīcijas kā vērtības stiprināšanai nākamajā gadā paredzēts piešķirt 4 miljonus eiro. Šajā finansējumā iekļauts arī vienreizējs finansējums 1,5 miljonu eiro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītājiem par ieguldījumu svētku tradīcijas stiprināšanā, nodrošinot repertuāra sagatavošanu kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem.